Savu nostāju Liepājā pauda divi politiski aktīvi, jauni cilvēki no kustības „Par!”. Abi ar ziedu pušķi, ko apvij sēru lente un plakāts ar uzrakstu „Nē karam Ukrainā!” ceturtdien stāvēja pie Krievijas ģenerālkonsulāta ēkas Liepājā. Garām braucošo automašīnu vadītāji ik palaikam signalizēja arī pēc jauno cilvēku aiziešanas, tā paužot savu attieksmi pret notiekošo. Martins Levuškāns ir liepājnieks, kurš mācās Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā.
„Es esmu dzimis Krievijā, esmu repatriants, jo mani senči dzīvo Latvijā. Un tādēļ arī es tagad dzīvoju. Man ir ļoti daudz draugu Krievijā un Ukrainā, viņi man raksta par tām briesmām, kas notiek Ukrainas pilsētās. Es vienkārši nevaru paiet garām. Mums kā demokrātiskā valstī dzīvojošiem cilvēkiem ir iespēja publiski runāt par šādām tēmām, un es gribu izmantot šādu iespēju. Mums bija plakāts „Nē karam Ukrainā!'' un Ukrainas karoga krāsās,” stāstīja vīrietis.
Martins pauž nepārprotamu viedokli, ka ļoti liela krievvalodīgo daļa gan Latvijā, gan Krievijā neatbalsta notiekošo:
„Krievvalodīgie, Krievijas pilsoņi, kuri izteica mums atbalstu. Mēs visi esam cilvēki un visi esam pret karu un agresiju.”
Pie ģenerālkonsulāta kopā Martinu bija arī liepājnieks Aleksandrs Vabelis. Viņš uzskata, ka nosodījums un viedoklis ir jāpauž. To plānots Liepājā darīt pie Krievijas ģenerālkonsulāta organizēti arī šajā svētdienā. Ukrainā cilvēki ļoti novērtē šo atbalstu, uzsvēra Aleksandrs.
"Kad stāvējām pie konsulāta, mums garām gāja kāda kundze, kura runāja krievu valodā, bet ļoti klusām, pret muguru pret konsulātu. Pateica, paldies, ka mēs tur esam un atbalstīja mūs, taču skaidri varēja redzēt, ka viņa nevēlas, ka viņu piefiksē no konsulāta puses. Tas iespiedās atmiņā,” stāstīja Vabelis.
Liepājā cilvēki dažādi reaģē uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Taču vairāki interviju laikā sāk raudāt un neslēpa savas bailes par tuviniekiem tepat Latvijā vai radiem, paziņām Ukrainā.
Liepājnieku reakcijas:
"Tas ir šokējoši, ka kas tāds vispār šajā laikā var notikt. Visu laiku domāja, ka ir tikai tāds hibrīdkarš. Bet, ka var notikt šāda veida karadarbība tieši Eiropā 21. gadsimtā, – tas ir šoks."
"Tas ir ļoti nepatīkami, mirs nevainīgi cilvēki, tas ir pats galvenais un pats sliktākais."
"Pagaidām vēl esmu optimiste, ka ar mums tas nenotiks. Traki viņiem tur iet, jā. Ko darīt? Neko."
"Loģiski, ka tas satrauc, arī uz mums tas attieksies, arī ekonomiski, bail pat domāt, viss var būt. Žēl to cilvēku."
"Protams, nav mierīgi, es personīgi lūdzu par šo valsti. Mums attālināti pat grūti aptvert to īsto realitāti. Interesanti būs redzēt – Rietumi runā, bet kādas būs reālās darbības, ko spēs palīdzēt."
"Kas traucē dzīvot? It kā viss ir. Es esmu kristiete, es jums pateikšu, ka Dievs ir pāri visam, nepieļaus nevainīgu cilvēku asinsizliešanu. Mēs lūdzam par visām Baltijas valstīm, par Ukrainu."
"Kolēģis ir no Ukrainas, viņš raud darbā, viņam ģimene atsūtījusi, ka pusotra kilometra attālumā uzsprāguši divi lādiņi. Tikko apprecējās janvārī, netiek savai ģimenei pakaļ."
"Viens teica, ka viņam radi Ukrainā, tēvs māte un vēl divi veci cilvēki, viņiem ir tik mazas pensijas, viņš viņus nevar atvest uz šejieni. Pats īrē dzīvokli. Man ir divi dēli armijā. Un ja viņus izsauks?!"
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdienas agrā rītā paziņoja par "specoperācijas sākumu" Ukrainā, pēc kā Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Krievija sākusi pilna mēroga karu, tāpēc Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.
