Svētki tiek atzīmēti dažādos pasākumos un veidos. Galvenais no tiem notiek pie Brīvības pieminekļa, kur uzstājas Nacionālo Bruņoto spēku orķestris, Zemessardzes orķestris, NBS deju kopa „Bramaņi un Madlienas mažoretes, paraugdemonstrējumus rādīja ielu vingrotāji, pasākumu vadīja Raimonds Bergmanis. Tāpat Latvijas iedzīvotājiem bija iespējams pasveicināt ārvalstīs dienošos karavīrus akcijā „Pasveicini karavīru!”.
Pirms koncerta aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Juris Zeibārts tikās ar goda viesiem - karavīriem, kas pēdējo triju gadu laikā saņēmuši valsts, Aizsardzības ministrijas un NBS apbalvojumus, zemessargiem un perspektīvāko jaunsargu. Viņu vidū bija arī divi Štāba bataljona karavīri, kas nostāvējuši goda sardzē pie Brīvības pieminekļa jau 1000 stundu.
„Šī ir diena, ko Latvijas karavīri atzīmē jau 94 gadus, bet plašākā sabiedrībā tā pazīstama tikai pēdējos gadus,” klātesošos uzrunāja ministrs.
Karavīru paaudzes mainās, bet Latvijas karavīrs ir mūžīgs. Mums jāatceras, ka Latvijas valsts nepastāvētu, ja nebūtu mūsu karavīru un mūsu armijas. Kamēr pastāvēs armija, kamēr pastāvēs mūsu vēlme būt brīviem un ziedot dzīvību par brīvu Latviju, tikmēr mūsu valsts ir drošās rokās,” sacīja Pabriks.
Aizsardzības ministrs aicināja sabiedrību – gan pašvaldības, gan mākslas un mūzikas kolektīvus, gan ikvienu iedzīvotāju – atcerēties par karavīru devumu, pasakot viņiem paldies un sarīkojot svētkus nākamgad, kad Latvijas armija svinēs jau 95 gadu dzimšanas dienu.
„Pirms 95 gadiem Latvijas inteliģence pārliecināja tautu par nepieciešamību dibināt Latvijas valsti, bet to izveidot un noturēt palīdzēja tieši karavīri, jo Latvijas valsts bez karavīriem nebūtu bijusi toreiz un nevarētu pastāvēt arī tagad,” savā uzrunā uzsvēra brigādes ģenerālis Juris Zeibārts. „Trīs vārdi – Gods kalpot Latvijai – bija pirmskara karavīru vadmotīvs un solījums, un tā tas ir arī šodien. Šie vārdi saista mūsdienu paaudzi ar tiem karavīriem, kuru vairs nav, kurus mēs redzam tikai ģimeņu foto albumos, bet kuru veikums mūs šodien iedrošina un iedvesmo.”
„Latvijas armija vienmēr ir bijusi tautas armija, mūsu virsnieki nekad nav nākuši no aristokrātu ģimenēm, kā tas ir daudzās citās valstīs, un tieši tas ir mūsu spēks,” sacīja brigādes ģenerālis J.Zeibārts. „10.jūlijs ir svētki ne tikai karavīriem, zemessargiem un jaunsargiem, bet arī viņu ģimenēm, draugiem un kaimiņiem. Tautas armija ir ne tikai uniformēti karavīri, bet arī tie cilvēki, kas stāv viņiem blakus ik dienas. Tie esam mēs visi. Tāpēc es sveicu mūs visus Latvijas armijas dzimšanas dienā!”
Gan aizsardzības ministrs, gan Apvienotā štāba priekšnieks atgādināja, ka mūsdienās karavīri kalpo savai zemei ne tikai Latvijā, bet kopā ar mūsu sabiedrotajiem arī starptautiskajās operācijās, jo miers pasaulē nozīmē mieru arī mūsu dzimtenē. Karavīri kalpo savai valstij arī ikdienā, novēršot draudus, ko rada nesprāgusī munīcija, un glābjot nelaimē nonākušo dzīvības.
Latvijas armija tika izveidota 1919.gada 10.jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.
Latvijas armijā šobrīd ir ap 4600 karavīru, kas dien gan NBS, gan AM un citās aizsardzības struktūrvienībās, kā arī 7800 zemessargu un 460 darbinieku.
