Vectirāns savulaik vadījis pirmo policijas bataljonu. Tas bija laikā, kad Latvijā vēl valdīja padomju vara. Viņš uzsvēra, ka sevišķu bīstamību toreiz nejuta. 1990. gada novembrī tika izveidota atsevišķa vienība, kas pildītu valdības uzdevumus. Toreizējais valdības vadītājs Ivars Godmanis to nosauca par baltajām beretēm iepretim melnajām.
Pēc Vectirāna teiktā, uzdevumos ir bijuši bīstami momenti, tomēr viņš no tā laika atceras to, ka bija kopība - savējie, kas dodas uz vienu mērķi. Tas noteikti bīstamības sajūtu mazināja.
Vectirāns atcerējās arī dažādu tautu kopību barikāžu laikā. Un latvieši bija pārliecināti, ka izcīnīs savu valsti. Viņš neuzskata, ka mūsdienās kopība ir pazaudēta. Tā vienkārši mūsos ir nedaudz pieklusināta.
Īpaši NBS rezerves ģenerālis izcēla tos, kuri aizbraukuši uz ārzemēm: "Viņiem ir jāzina, ka te ir viņu mājās un viņi vienmēr tiks uzņemti te atpakaļ. Viņiem jāzina, ka šeit mēs viņus vienmēr gaidīsim. Šeit ir mūsu Latvija!"
Katru, kurš skumst pēc parādes, Vectirāns aicināja svinēt un parādi taisīt mājās. Viņš uzsvēra, ka parādes komandēšana ir liela atbildība. Tajā katra nianse ir svarīga, jo visu acis ir pavērstas vienā virzienā - uz komandieri. "Visam jābūt elegantam un skaistam un atbilstoši reglamentam," uzsvēra Vectirāns. Tajā pašā laikā arī bez parādes Latvijā ir tik daudz iespēju izteikt savu pateicību par brīnišķīgo valsti un tautu.
Vectirāns sveicienā izmantoja Raiņa vārdus, vēlot brīvībai likt savas siltās sirdis savas Latvijas labā.
"Liksim viņas kopā, lai vienā ritmā pukst. Kā karavīri vienotā solī, tā arī mēs savai Latvijai ar visu sirdi," sacīja Vectirāns.
