Bruņutehnikas manevrus Ādažu poligona smiltājos labi var dzirdēt, tikai pateicoties spēcīgā vēja virzienam, bet citos apstākļos kāpurķēžu bruņutehnika, kuru drīzumā papildinās arī Latvijas armiju, strādā visai klusi un nemanāmi. Tieši šādu mazlietotu un atjaunotu bruņutehniku, kurā ietilps vieglie tanki, bruņutransportieri un evakuācijas transports, kopumā 120 vienības, Latvija plāno iegādāties no Lielbritānijas.
Kā norāda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), ar šo pirkumu tiek ievērojami palielināta Latvijas armijas kapacitāte, jo līdzīgas tehnikas Latvijai šobrīd nav. „Mēs sākam attīstīt no nulles. Tā būs jauna spēja mūsu bruņotajiem spēkiem. Varēs veikt kaujas manevrus, varēs pārvietot karavīrus kaujas zonā (..),” saka Vējonis.
Jaunā kāpurķēžu bruņutehnika ir mūsu valsts apstākļiem labi piemērota kaujas tehnika ar ļoti augstu mobilitāti - tā neprasa attīstīt inženiertehnisko bāzi kaujas mobilitātes nodrošināšanai, jo, neskaitot purvus, spēj pārvietoties praktiski visur, kur spēj pārvietoties kājnieki. Savukārt to pārvietošanās ātrums jau ir tuvs tādam, pie kāda esam pieraduši uz Latvijas ceļiem, un sasniedz 80 kilometrus stundā.
Kā norāda Latvijas bruņoto spēku pārstāvis Vadims Kotelovičs, papildus šo bruņutehniku ir plānots aprīkot arī komunikāciju sistēmām, kuras izmantojamas, sadarbojoties ar NATO partneriem. „Šīs sistēmas nodrošina gan drošus valsts, gan datu sakarus, kuri ir izmantojami, sadarbojoties mūsu NATO alianses partneriem (..),” norāda Kotelovičs.
Vieglais tanks „Scimitar”, kas var sašaut mērķi pusotra kilometra attālumā. Bruņu transportieris „Spartan” un komandvadības mašīna „Sultan”. 20 gadu laikā Latvijas bruņotie spēki tā arī nav tikuši pie atbilstošas motorizētas tehnikas. Šī izlūkošanas kāpurķēžu bruņu tehnika pieder Lielbritānijas armijai, un Latvija bruņotie spēki plāno tādu iegādāties.
„Nodrošina augstu mobilitāti, caurgājību un pietiekamu drošību karavīriem, kas būs aprīkoti ar vismodernākajām prettanku sistēmām, sakaru sistēmām un uguns vadība, kas garantē, ka spēj izpildīt savu galveno aizsardzības uzdevumu,” saka NBS komandieris Raimonds Graube.
Pērnā gada nogalē Ministru kabinets atbalstīja AM piedāvāto risinājumu sauszemes spēku attīstībai. Kājnieku brigādes mehanizācijas plāns paredz sākotnēji iepirkt mazlietotas kāpurķēžu platformas. Aptaujājot NATO un ES dalībvalstis, secināts, ka piedāvājums ir ļoti ierobežots un izmaksu ziņā par atbilstošāko atzīta britu tehnika.
Viena mašīna, aprīkota un modernizēta, klāt rēķinot apkalpes apmācību, izmaksā pusmiljonu eiro. Armija plāno iegādāties 120 šādas bruņu tehnikas vienības, un valdībai tas varētu izmaksāt aptuveni 70 miljonus eiro.
Šādu tehnikas modeli sāka ražot 1970. gados. Uz jautājumu, vai bruņu mašīnas un tanki der mūsdienu apstākļiem, kad kara darbība ieguvusi jaunas izpausmes formas, NBS komandieris uzsver - runa ir par aizsardzības sistēmām. Šim nolūkam tehnika ir ļoti laba un piemērota Latvijas apvidum.
„Tā garantē karavīriem drošību. Viena lieta, ka viņš pārvietojas atklātā kaujas laukā nepiesegts, bet bruņu tehnikā viņš jūtas drošāk. Viņš ir arī ļoti mobils, varam to pārvietot lielos attālumos,” norāda Graube un piebilst: „Kurš gan negribētu, lai armijai būtu modernākais bruņojums un ieroči, taču .. Latvijas gadījumā balanss starp kvalitāti un pieejamiem resursiem, šis ir labākais risinājums”.
Maija beigās ministrija iesniegs attiecīgu pieprasījumu valdībā, un ja apstiprinās, tad pirmās mašīnas Latvijas karavīri varētu saņemt pēc diviem gadiem. Ja vajadzēs, tās ērti varēs nogādāt arī starptautisko misiju vietās. Britu karavīri ar tām bijuši Persijas līcī, Balkānos, Irākā un Afganistānā. “Šī platforma ir ātrāka par tanku. Tā labi aizsargā apkalpi un ar to viegli iesaistīties kaujā pret nelieliem transportlīdzekļiem. Вritu armijā mēs tās izmantojam izlūkošanai. Kaujas laikā šī tehnika ir komandvadības acis un ausis,” saka Lielbritānijas armijas kapteinis Džeisons Stails.
Tehnikas iegādes sākotnējās izmaksas, pēc Aizsardzības ministrijas aprēķiniem, ir aptuveni 70 miljoni eiro, ieskaitot arī apmācību izmaksas. Daļa no šīs naudas – 30,53 miljoni eiro - bruņotajiem spēkiem jau ir piešķirta, bet atlikušās naudas piešķiršanu vēl būs jālemj valdībai.
