Viņš uzsvēra, ka lielākā bagātība ir cilvēki, kuri iesaistās Latvijas aizsardzībā. "Mēs varētu iepirkt visdārgākās tehnoloģijas, bet bez cilvēka, bez viņa pašaizliedzīgā darba, bez tā milzīgā garaspēka mēs nekad nevarētu sasniegt šo augsto līmeni," teica Kalniņš.
Kalniņš uzsvēra to, ka bruņotie spēki ļoti auguši treniņos un apmācībās multinacionālā vidē. "Mums 2018.gadā ir ieplānoti 90 liela apmēra vingrinājumi, un tikai pieci no tiem ir nacionāli," ieskicēja NBS komandieris.
Viņš uzsvēra, ka izaugsme bijusi arī individuāla, un mūsu bruņotajos spēkos dien ar ar pieredzi bagāti karavīri, instruktori un virsnieki.
Sabiedroti novērtējuši, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas un arī pēdējos divos gados, sagatavojot infrastruktūru NATO sabiedroto spēku uzņemšanai, padarīts daudz. Pēc Kalniņa teiktā, sabiedrotie skatījušies pat ar zināmu skaudību, ko var izdarīt, kad pieliek spēku un enerģiju.
NBS komandieris stāstīja, ka Latvijas karavīri atrodas Afganistānā, Irānā un Mali. Viņi piedalījušies arī pretpirātisma operācijās un arī imigrantu ierobežošanai Vidujūrā. "Tādējādi esam pārstāvēti visos būtiskajos uzdevumos, kurus NATO uzņēmusies," teica Kalniņš.
Otrdien, 10.jūlijā, Latvijas armija atzīmē 99. dzimšanas dienu. Akcijā "Pasveicini karavīru" ikviens ir aicināts šajā dienā sveikt sev pazīstamos karavīrus, zemessargus vai Latvijas armiju kopumā, rakstot kareivjiem apsveikuma īsziņas vai piezvanot. Apsveikums var būt arī ieraksts sociālajos tīklos, izmantojot tēmturi #pasveicinikaravīru. Tāpat šajā dienā sveicienam noder jebkurš cits pārsteigums.
Latvijas Radio Rīgas ielās sastaptie cilvēki Latvijas armijai novēl turpināt aizsargāt mūsu valsti un būt spēcīgai.
KONTEKSTS:
Aizsardzības ministrija informē, ka Latvijas armija tika izveidota 1919.gada 10.jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.
1919.gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6.jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 10.jūlijā tika izdota pavēle Nr.1 Latvijas armijai, ar kuru ģenerālis Dāvids Sīmansons paziņo par savu stāšanos Latvijas armijas virspavēlnieka amatā.
