Uz norādi, ka līdz ar izmaiņām globālajā drošībā nupat Zviedrija ir nolēmusi atjaunot obligāto militāro dienestu, NBS komandieris teica, ka Latvijā obligātā militārā dienesta atjaunošanas jautājums "atduras" pret finansējuma trūkumu.
Kalniņš atzīmēja – lai atjaunotu militāro dienestu, būtu nepieciešams sarūpēt ekipējumu, kazarmas, ēdnīcas un citu infrastruktūru, kam kopumā būtu nepieciešams no 80 līdz 100 miljonu eiro liels vienreizējs ieguldījums. Ja attīsta dienestu ar vismaz 1300 karavīru, tad vēl ik gadu vajadzētu 30 miljonus eiro, tostarp instruktoru atalgojumam.
Instruktorus obligātajā militārajā dienestā iesaukto apmācībai nāktos meklēt. Ja instruktorus ņemtu no regulārajiem spēkiem, tostarp NBS, tad to kaujas gatavība dramatiski samazinātos, uzskata NBS komandieris.
Tāpat nav skaidrs, cik lielā mērā Latvijas sabiedrība būtu gatava obligātā militārā dienesta atjaunošanai Latvijā. "Cik lielā mēra sabiedrība ir gatava iesaistīties uz vienu gadu un pēc tam iet prom," sprieda NBS komandieris.
Kalniņš iepriekš atzina, ka neatbalsta obligātā militārā dienesta izveidi, tostarp norādot – tas nebūtu īstais ceļš, kā audzināt patriotismu. Viņa pieredze, savulaik atbildot par obligāto dienestu, liecina, ka liela daļa cilvēku izvairās no dienēšanas, turklāt arī ar fiktīviem līdzekļiem.
