Ir redzamas vietas, kur valsts robežā “veidojas caurumi”, tās tiek atzīmētas kartē, kā arī tajās nodrošina pastiprinātu patrulēšanu, atklāja Kalniņš.
Vienlaikus NBS komandieris norādīja, ka bruņotie spēki jau sniedz palīdzību Valsts robežsardzei pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas Latvijas un Baltkrievijas pierobežā.
NBS robežas apsargāšanai deleģējuši personālu no zemessardzes, kā arī izvietojuši dažādas tehnoloģiskās izlūkošanas iekārtas. “NBS jau bija pilnā gatavībā pirms valdības lēmuma izsludināt ārkārtējo situāciju,” pauda Kalniņš.
Bruņotie spēki arī risina migrantu izmitināšanas jautājumu. Valdības lēmums paredz, ka NBS jānodrošina vieta un infrastruktūra migrantu izmitināšanai. Sākotnēji tiks apzināta “cietā infrastruktūra” jeb jau esošas ēkas, kurās cilvēkus varētu izmitināt normālos apstākļos. NBS komandieris skaidroja, ka esošajās ēkās ir daudz ērtāk un lētāk migrantiem nodrošināt cilvēciskus apstākļus.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”) Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja: “Ievērosim visas prasības, kas saistītas ar cilvēktiesībām aizturētajiem cilvēkiem. Jebkurā gadījumā mēs saspiestā vietā vairākas ģimenes neizmitināsim, bet, protams, no otras puses – mēs to darīsim, ņemot vērā, ka šī ir ārkārtējā situācija un ka mums ir ierobežots gan laiks, gan resursi.”
Ja šādas ēkas netiks atrastas, tad varēs lemt par telšu būvniecību, norādīja Kalniņš.
Viņš gan atzīmēja, ka tas prasīs lielākus finanšu un cilvēku resursus. Golubeva atklāja, ka pašlaik tiek arī apzinātas telšu nometnes izveides iespējas.
Kalniņš akcentēja, ka NBS rīcībā ir “viss nepieciešamais, lai nodrošinātu palīdzību robežas apsardzei”, tostarp ir mobilizēts liels skaits personāla un tehnoloģiskās vienības.
KONTEKSTS:
Latvija no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā.
Līdz ar to Valsts robežsardzei būs tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Tāpat ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.
Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas – Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro
