Komandieris atzina, ka Krievijai ir visas tiesības rīkot militārās mācības savā teritorijā, tomēr uztraucošs ir to raksturs un tuvums Baltijas valstu robežām. Vienlaikus Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi dažādām rīcībām no Krievijas puses, teica Kalniņš. Savukārt, vaicāts par to, vai aizsardzības budžets būtu jāturpina palielināt, Kalniņš uzsvēra, ka pats galvenais ir saglabāt to, ka tam ir atvēlēti 2% no iekšzemes kopprodukta.
Viens no bruņoto spēku izaicinājumiem ir drošība interneta vidē, piemēram, sociālajos tīklos, kurus izmanto arī karavīri. Kalniņš atzina, ka sociālie tīkli ir viens no būtiskākajiem instrumentiem hibrīdkara apstākļos, tādēļ karavīriem arī regulāri tiek sniegta informācija par uzvedību tajos. Bruņotie spēki turpina arī kibervienības veidošanu un sadarbojas ar interneta drošības incidentu novēršanas institūciju CERT un militāro informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas komandu (MilCERT). "Esam ļoti aktīvi interneta drošības vingrinājumos. Latvijas līmenis šajos jautājumos ir ļoti augsts," uzsvēra Kalniņš.
Komentējot Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmumu valdības veidošanu uzticēt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķim Jānim Bordānam, kam varētu sekot izmaiņas Aizsardzības ministrijas vadībā, Kalniņš norādīja, ka NBS ir apolitiska struktūra. "Aizsardzības ministrija nodrošina civilo kontroli. Nav kaut kādu bažu par mūsu spēju attīstību," teica Kalniņš.
KONTEKSTS:
NBS pēdējos gados veikuši apjomīgus projektus, kā, piemēram, noslēguši haubiču iepirkumu. Latvijas armija oktobrī saņēma visas no Austrijas iegādātās pašgājējhaubiču sistēmas "M109A5Oe". Kopumā Latvija saņēma 47 haubiču A tipa tehnikas vienības. NBS informē, ka tās ir agrāko A2 un A3 tipa haubiču modernizētā versija ar 39. kalibra M185 stobru un šobrīd tās ir Austrijas bruņoto spēku arsenālā. Astoņas no jaunajām Latvijas armijas haubicēm tiks izvietotas Latgalē, bruņoto spēku Lūznavas bāzē.
Vasarā tika nolemts, ka militārajā bāzē Ādažos tiks izvietots daudznacionālais divīzijas “Ziemeļi” štābs. Par to vienojušās Dānija, Latvija un Igaunija. Štāba veidošana ir turpinājums tiem darbiem, ko aizsāka vēl iepriekšējie divi NATO samiti – Varšavā un pirms tam vēl Velsā.
