"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
Kalniņš pirmo potenciālo VAD iesaukumu un to, cik jaunieši brīvprātīgi pieteiksies, salīdzināja ar regulāro dienestu NBS. Viņš norādīja, ka problēma neesot NBS rekrutēšanas sistēmā, bet vaina esot sabiedrības izpratnē par dienestu.
"Jautājums, cik ļoti liela vēlme [sabiedrībai] ir dzīvot disciplinētu dzīvesveidu, [piedalīties] 24 stundu dienestā. (..) Tas mums ir jārisina," sacīja Kalniņš, norādot, ka cilvēki mūsdienās vēlas atvieglotāku dzīvi, arvien vairāk meklējot attālināta darba iespējas.
NBS komandieris vērtēja, ka pašreizējā NBS rekrutēšanas sistēma ir "diezgan optimāli un efektīvi" izveidota. Kalniņš pauda, ka NBS ar rekrutējamajiem kontaktējas skolās, augstskolās, sociālajos tīklos, privātfirmās un valsts iestādēs. Tāpat arvien notiekot arī rekrutēšanas dienas pilsētas svētkos un sadarbības partneru pasākumos.
Arī šogad NBS labi veicies ar rekrutēšanu, atzina NBS komandieris. Viņš stāstīja, ka šogad NBS regulārajam dienestam rekrutēti 369 pilsoņi, bet no dienesta aizgājuši tikai 13 pilsoņi. Kalniņš atzīmēja, ka tendences liecina – pilsoņi regulāro dienestu pamet atlīdzības dēļ. Atlīdzība ir arī būtisks elements, lai dienestā saglabātu zemākās pakāpes karavīrus.
Kalniņš sacīja: "Zemākās pakāpes karavīriem atlīdzība nav konkurētspējīga. (..) Atlīdzība ir viens no pīlāriem, kas vajadzīgs, lai noturētu zemākās pakāpes karavīru. To norādījusi arī Valsts kontrole. Nākamgad vajadzētu risināt problēmu ar zemākās pakāpes karavīru atlīdzību. (..) Tas atkarīgs no [aizsardzības] ministra un Ministru kabineta."
Kalniņš stāstīja, ka jauns karavīrs pirmajā mēnesī pēc pievienošanās regulārajam dienestam saņem apmēram 1100 eiro, ko veido alga 640 eiro apmērā "uz papīra", kompensācija par dzīvokļa īri 250 eiro apmērā un 14 eiro dienā uzturēšanai.
Kalniņš norādīja, ka pirmajā VAD iesaukumā pēc brīvprātības principa varētu piesaistīt apmēram 500 jauniešus.
NBS komandieris pauda, ka ar lielāko prieku ar laiku obligātajā dienestā redzētu arī sievietes. Taču šis jautājums ir atkarīgs no infrastruktūras attīstības un finansējuma.
NBS komandieris norādīja, ka pēdējais brīdis, kad Saeimai vajadzētu pieņemt VAD likumprojektu, lai pirmais iesaukums varētu sākties jūlijā, ir aprīļa sākums. Šāds termiņš vajadzīgs, lai VAD spētu sagatavoties – atlasīt personas, kuras iesaucamos apmācīs, un organizēt iesaucamo atlases procesu, kas paredz rīkot veselības un kriminālās pagātnes pārbaudes.
KONTEKSTS:
Valsts aizsardzības dienesta likumu bija iecerēts izskatīt vēl 13. Saeimas sasaukuma laikā. Tomēr pēc plašas kritikas par likumprojekta kvalitāti un daudzu priekšlikumu saņemšanas atbildīgā Saeimas Aizsardzības komisija lūdza izslēgt šo likumprojektu no 20. oktobra parlamenta sēdes darba kārtības.
Tas nozīmē, ka likumprojektu turpinās skatīt jaunā, 14. Saeima, kuras pilnvaras sākušās 1. novembrī. Aizsardzības ministrijā (AM) lēš – ja likumprojekts Saeimā tikts pieņemts vien šā gada nogalē, pirmais iesaukums valsts aizsardzības dienestā varētu notikt nākamā gada jūlijā, nevis janvārī, kā paredzēts.
Iepriekš Saeimas Juridiskā biroja vadītāja asi kritizējusi obligātā aizsardzības dienesta likumprojekta redakciju. To kritizējis arī Tiesībsarga birojs, norādot, ka obligātā aizsardzības dienesta likumprojektā ir daudz neskaidrību un pretrunu.
Obligātais dienests plānots vīriešiem no 18 līdz 27 gadiem un sievietēm brīvprātīgi ar 2028. gadu. AM bija plānojusi, ka pirmajam iesaukumam 2023. gada janvārī aicinās 18 līdz 19 gadus vecus Latvijas pilsoņus brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Sākot ar 2023. gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. 2023. gada otrā pusgada iesaukumam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem būs aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi, taču trūkstošo personu skaitu iesauks obligātā kārtā. Gadā plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā.
