Situācija uz robežas ar Baltkrieviju pašlaik ir stabila. Ik dienu 20–30 migranti cenšas šķērsot robežu.
Pašreizējā situācija arī neprasa lielāku NBS iesaisti. “Mēs esam nodrošinājuši diezgan optimālu atbalstu. Mēs esam izvietojuši visu nepieciešamo, lai momentā reaģētu uz jebkuru palielinājumu. Un mēs monitorējam ikdienas situāciju,” sacīja Kalniņš.
Pirms dažām nedēļām aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") izteicās, ka esam viena soļa attālumā no NATO līguma 4. panta iedarbināšanas. Saskaņā ar šo pantu ikviena NATO dalībvalsts var pieprasīt konsultācijas ar pārējām dalībvalstīm, ja tā uzskata, ka apdraudēta tās teritoriālā nedalāmība, politiskā neatkarība vai drošība.
NBS komandiera ieskatā pašlaik esam atkāpušies no šādas nepieciešamības. Viņš norādīja, ka to veicināja NATO ārlietu ministru samits Rīgā un Eiropas Savienības spertie soļi.
NATO ģenerālsekretārs bija minējis – ja būs nepieciešams, uz Latviju īsā laikā var nosūtīt vairāk nekā 40 000 karavīru. Kalniņa ieskatā šāds paziņojums ir apliecinājums, ka NATO reaģēšanas sistēma ir funkcionāla un gatava reaģēt.
Kalniņš arī pauda, ka pašlaik nav nepieciešama lielāka NATO karavīru skaita izvietošana Latvijā. “Mums šeit atrodas kaujas grupa, kura sasniedz gandrīz divus tūkstošus un pārklāj daudzas nepieciešamības,” sacīja bruņoto spēku komandieris.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.
