Neskatoties uz to, ka Ukraina nesen atbrīvoja Hersonas pilsētu, patlaban Ukrainā notiek pozīciju karš, atzina Kalniņš: "Mēs redzam to, ka tāds [pozīciju karš] notiek Donbasā. No vienas puses, tas notiek, balstoties uz to, ka ukraiņiem ir milzīga griba neatdot ne centimetru no savas zemes, bet pretim ir valsts ar milzīgiem resursiem. Tur [Krievijā] nav beigušies ne munīcijas un ieroču krājumi, ne mobilizējamo skaits. Tas tiek visu laiku grūsts iekšā un tālāk mēģināts virzīties uz priekšu."
"Viena no bīstamākajām situācijām varētu būt tad, ja tiktu atklāta Baltkrievijas fronte no Baltkrievijas virziena. Neskatoties uz to, kas bija [kara] pirmajā fāzē pēc februāra, Ukraina gandrīz vai atsita fronti trīs, četros virzienos. Šis ir diezgan bīstami. Tas ir viens no trumpjiem, kas tiek turēts Krievijas azotē," sacīja Kalniņš.
NBS komandieris skaidroja, ka tiek novērots tas, ka Baltkrievijā ierodas arvien vairāk Krievijas militārpersonas, kas tiekot trenētas un kam tiekot pievests bruņojums.
Kalniņš uzskata, ka ziemas periods Ukrainai palīdzēs, jo Donbasa reģionā ir "visgrūtākie dabas apstākļi". "Tur ir melnzeme, kas ir līdzīga plastilīnam, tur pat tanki nevar pabraukt. Ziemas periodā [ukraiņiem] tas dod daudz lielāku iespēju virzīties uz priekšu un veikt operācijas."
Kalniņa ieskatā Ukrainai šobrīd ir svarīgi nezaudēt savu operacionālo tempu. NBS komandieris skaidroja: "Tas nozīmē, ka viņiem vajag virzīties kaut vai dienvidu virzienā no Hersonas un nevienā brīdi nelaist iekšā [Krieviju] Donbasā."
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Masveida raķešu uzbrukums Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai notika otrdien, 15. novembrī. Tad cieta arī Polija, kuras teritorijā nokrita, iespējams, Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete, nogalinot divus cilvēkus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis gan noliedzis, ka tā bijusi Ukrainas raķete.
