Viņš vērtēja, ka Krievijas karaspēka vienībās kaujas gars ir krities, bet situācija novesta līdz marodierismam un kara noziegumiem, tajā skaitā vardarbībai pret civiliedzīvotājiem. Krievijas puse arvien agresīvāk uzbrūk Ukrainai, tostarp pielietojot smago artilēriju arī dzīvojamos rajonos.
"No Krievijas puses šī zvērīgā, neselektīvo ieroču izmantošana. Tātad stobru artilērija, reaktīvie mīnmetēji, attiecīgi aviācija pa dzīvojamiem kvartāliem...
Tas norāda to, ka nav izdevies izpildīt pirmo uzdevumu, un tagad tiek mēģināts izpildīt uzdevumu par jebkuru cenu. Tas jau ir kara noziegums," vērtēja Dalbiņš.
Jautāts par grūtībām, ar kurām šobrīd saskaras Ukraina bruņotie spēli, Dalbiņš atzina, ka pārspēks gan tehniskajā, gan citās jomās joprojām ir Krievijas karaspēka pusē. Gaisa telpu pārvalda Krievijas spēki. Ukrainas iespējas šajā ziņā ir minimālas, taču tās tiek izmantotas pilnībā.
Dalbiņš stāstīja, ka Krievijas karaspēks ieņēmis pilsētas Ukrainas dienvidos un cenšas ieņemt ciešu loku ap Kijevu. "Kaujas jau notiek ļoti tuvu Kijevas priekšpilsētās. Tas nozīmē, ka viņi par katru cenu mēģinās ieņemt Kijevu un attiecīgi gāzt Ukrainas valdību, prezidentu," sacīja bijušais NBS komandieris.
Viņaprāt, šobrīd ir ļoti būtiski saglabāt piegādes ķēdes Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai viņi varētu saņemt pretgaisa aizsardzības sistēmas un citu militāro tehniku.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
