Nacionālie bruņotie spēki izrādīja vietu, kur dzīvos pirmie Valsts aizsardzības dienestā iesauktie. Telpas ir modernas – visjaunākās kazarmas.
Apmācību klases līdzīgas kā augstskolā, ja vien neskaita lielās angāra durvis, lai klasē varētu iebraukt bruņu transports. Arī jauniesauktie varēs baudīt ekstras, par kādām kādreiz pat necerēja.
"Tas ir pilnīgi savādāk, nekā kad es sāku pirms 20 gadiem. Un mūsu karavīri to augstu novērtē," sacīja Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 2. mehanizētā kājnieku bataljona virsseržants Pēteris Muižnieks.
Iesauktajiem atpūta būs jānopelna tāpat kā citiem dienējošajiem. Viņi būs daļa no bruņotajiem spēkiem, un no viņiem gaidīs attiecīgu attieksmi. Virsseržants uzsvēra, ka mērķis nav jaunos pārbiedēt vai nomocīt. Tieši otrādi – pakāpeniski sagatavot un ieinteresēt palikšanai bruņotajos spēkos.
"Es atnācu pēc tehnikuma, jau izmācījies. Man bija iespēja dienēt, un man vienkārši iepatikās. Tāpēc arī turpinu dienestu. Tie [komandieri] nav zvēri vai dzīvnieki. Tie ir normāli cilvēki. Sagatavoti instruktori ar augstākajām izglītībām un virsnieki.
Tāpēc domāju, ka nezināmais ir tas, kas baida. Jauniešiem radīsim vislabākos apstākļus visādos veidos," solīja Muižnieks.
Aizsardzības dienestā iesauktajiem diena sāksies plkst. 8.30 un beigsies 17.00. Pēc pulksten 17.00 varēs doties mājās un atgriezties nākamajā rītā. Palikšana bāzē nav obligāta, izņemot apmācību posmus.
"Arī jauniesauktajiem ir jāiziet 13 nedēļu apmācības posms, kur varbūt dažas darba dienas būs ilgāk mežā jāpaliek. Bet tā ir apmācību programma, kur ir akadēmiskās stundas," skaidroja Muižnieks.
Iesaucamo atlase izpaudīsies kā medicīniskā stāvokļa pārbaude. Normatīvi nebūs jāpilda. Bruņotajos spēkos ir pārliecība, ka iesauktie pēc 11 mēnešiem dienestā varēs nokārtot vismaz minimālos Bruņoto spēku dienesta normatīvus.
"Viņiem būs tieši tādi paši standarti kā profesionālā dienesta karavīriem. Es teiktu, ka minimumam nav augstu standartu. Nevajag baidīties, ka potenciālais karavīrs ir, piemēram, fiziski vājāks. To visu mēs uztrenēsim, jo slodze tiks kāpināta pakāpeniski," sacīja Operatīvās un plānošanas pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants Oskars Lejnieks.
Iesauktie piedzīvos individuālo apmācību un tad speciālo apmācību. Tostarp arī iegūs jaunas prasmes, piemēram, auto remontā. Būs arī iespēja pieredzēt un redzēt dažādas bruņoto spēku profesijas.
Tāpat būs iespēja trenēties kājnieku vai kaujas atbalsta vienībās. Dienesta beigās būs spēju pārbaude, un tad arī valsts aizsardzības dienestā dienošajiem vajadzēs pierādīt fiziskās spējas: jāveic 3 kilometru skrējiens ne ilgāk kā 14 minūtēs un 29 sekundēs, kā arī citas prasības.
KONTEKSTS:
Pusgadu pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā, Latvijas valdība atbalstīja pakāpenisku obligātā valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu. Obligātais dienests plānots vīriešiem no 18 līdz 27 gadiem un sievietēm brīvprātīgi ar 2028. gadu.
VAD likumprojektu un to pavadošo likumu projektus 20. septembrī apstiprināja Ministru kabinets, atbalstot dienesta ieviešanu, bet Saeimā pirmajā lasījumā tas atbalstīts septembra beigās - dienu pēc Juridiskā biroja vadītājas asas kritikas par likumprojekta kvalitatīvi.
Pirmajam iesaukumam 2023. gada janvārī Aizsardzības ministrija aicinās 18 līdz 19 gadus vecus Latvijas pilsoņus brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Sākot ar 2023. gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. 2023. gada otrā pusgada iesaukumam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem būs aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi, taču trūkstošo personu skaitu iesauks obligātā kārtā. Gadā plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā.
Iesaukumu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt pilsoņi, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas to pildīt citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja valsts aizsardzības dienesta atlikšana šā iemesla dēļ nebūs pieļaujama.
