4. studija

Vai sagadīšanās? Vēstule Krievijas karoga krāsās.

4. studija

No veikaliem atkal pazuduši griķi. Vai latviešu zemnieki tos neaudzē?

Nāve pie stūres: cik droši varam būt par satiksmes dalībnieku veselības stāvokli?

Nāve pie stūres: cik droši varam būt par satiksmes dalībnieku veselības stāvokli?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pagājušajā gadā piecos gadījumos autovadītāja nāve ir iestājusies neskaidros apstākļos. Visticamāk – avārija bijusi nevis nāves cēlonis, bet gan sekas. Cik droši ceļu satiksmes dalībnieki var būt par to, ka visiem, kas sēdušies pie stūres, ir atbilstošs veselības stāvoklis?

2021. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kopējais negadījumu skaits ir mazliet pieaudzis, savukārt smagi cietušo skaits ir samazinājies, bet bojāgājušo skaits – pieaudzis. "Bojāgājušo skaits 2021. gadā ir 146 personas. Piecos gadījumos mēs vēl gaidām ekspertīzi, jo tur ir jautājums, vai nāve ir iestājusies pirms sadursmes vai arī nāve ir iestājusies sadursmes rezultātā," sacīja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.

Tātad ir jārunā par autovadītāju veselības stāvokli. Atkarībā no vecuma un vadīšanas kategorijas, autovadītājam ir jāiziet medicīniskā komisija, taču veselība var pasliktināties arī starp šīm pārbaudēm.

"Šobrīd mums neskaidrības ir ar kādiem pieciem cilvēkiem, un diemžēl tas ir tas sliktais, ka mēs īsti nezinām, vai viņi ir miruši pirms negadījuma vai negadījuma laikā. Ja viņi ir miruši pirms negadījuma, tad kaut kas mums nav riktīgi ar veselības aprūpi vai pareizāk sakot vadītāju diagnostiku, šo ārstu pārbaužu rezultātiem. Ļoti iespējams, ka šie divi gadi, kad mēs darbojamies šajā Covid–19 režīmā, kad pilnvērtīgas šīs te klātienes pārbaudes un sarežģītāka medicīniskā diagnostika nav iespējama, varbūt tas ir atstājis savu iespaidu," atzina satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.

Ja transportlīdzekļa vadītājam paliek slikti, pastāv risks izraisīt ceļu satiksmes negadījumu. Tas var būt insults, infarkts, epilepsijas lēkme vai kas cits.

Tāpēc ir būtiski, vai ģimenes ārsts, konstatējot, ka cilvēka veselības stāvoklis nav atbilstošs, lai vadītu transportlīdzekli, par to ziņo CSDD, lai uz laiku apturētu autovadītāja apliecību.

"Ja ir dati, ka šādas situācijas ir, tad ģimenes ārstam par to būtu jāinformē Valsts policija. Dažādas neiroloģiskās slimības un traucējumi, gan dažādi psihiski traucējumi, gan dažādi narkoloģiski traucējumi, gan dažādas iekšķīgas slimības, gan dzirdes traucējumi, gan redzes traucējumi, gan asinsvadu saslimšanas. Tas ir ļoti individuāli, tāpēc jau tā veselības pārbaude ir individuāli vērsta, lai izvērtētu šo veselības stāvokli," skaidroja Veselības inspekcijas Veselības aprūpes un kvalitātes kontroles nodaļas vecākais eksperts Jānis Bušs.

"Būtībā šāda sistēma eksistē, un ģimenes ārstiem vai medicīniskajam personālam ir iespēja informēt CSDD par attiecīgā pacienta iespējamo nespēju vadīt transportlīdzekli, taču šī informācija ir gaužām maz, ko mēs saņemam," norādīja CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.

Arī Irbītis piekrita, ka tā ir viena no Latvijas problēmām, ka nav e-veselības sasaistes ar, piemēram, CSDD sistēmu, jo būtu jābūt tā, ka, tiklīdz parādās attiecīgā diagnoze, uzreiz vajadzētu parādīties liegumam izmantot vadītāja apliecību.

"Ideālā variantā, kas ir Skandināvijas valstīs, ja cilvēkam tiek izrakstīti attiecīgi medikamenti, tad uz šo medikamentu lietošanas laiku tiek ierobežotas šīs vadītāja tiesības. Ja cilvēkam ir šīs diagnozes, kas ir saistītas ar epilepsiju, ko var diagnosticēt jebkurā brīdī, un nav šīs momentālās sasaistes ar šo vadītāja apliecību, kaut gan tam būtu jābūt," piebilda Irbītis.

Veselības inspekcijā skaidroja, ka ir iespējams likt veikt atkārtotu medicīnisko pārbaudi tiem transportlīdzekļu vadītājiem, par kuriem rodas bažas, vai viņu veselības stāvoklis tiešām atļauj vadīt spēkratu.

"Latvijas normatīvie akti nosaka to, ka uz pirmstermiņa veselības pārbaudi var nosūtīt Valsts policijas Teritoriālās pārvaldes priekšnieks vai viņa vietnieks, ja Valsts policijai ir pamatotas aizdomas par to, ka personai ir medicīniskas pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.

Attiecībā uz to, kas šo informāciju Valsts policijai nogādā – manā izpratnē tas ir visas sabiedrības pienākums, tai skaitā ārstniecības personu pienākums, ja ārstniecības personām ir informācija, ka personai ir medicīniskas pretindikācijas pēc jau iegūtās veselības pārbaudes," uzsvēra Veselības inspekcijas eksperts Bušs.

Ņemot vērā, ka CSDD ļoti reti saņem informāciju, ka kādam ir jāaptur autovadītāja apliecības darbība, skaidrs, ka šāda sistēma nestrādā. Tāpēc ir jautājums, vai sniegt informāciju CSDD, ja pastāv bažas par pacienta spēju piedalīties ceļu satiksmē, nebūtu jānoteic kā prasība ģimenes ārstam.

"Tas būtu risinājums, jo diemžēl mums ir notikuši vairāki ceļu satiksmes negadījumi, kur jau pēc ekspertīzes saņemšanas mēs secinām, ka šim vadītājam nāve ir iestājusies līdz sadursmei, kas nozīmē, ka ir bijušas problēmas ar veselības stāvokli, kuras, iespējams, vadītājs vai persona iepriekš nebija konstatējis vai nebija padziļināti pārbaudījis savu veselības stāvokli," atzina Jančevskis.

Viņš piebilda, ka tas būtu labi, jo tas ir tas pirmais signāls, kas parādās vadītāju reģistrā, ka konkrētajam vadītājam nav tādu apstākļu, kas atbilstu kritērijiem par veselību. Pēc Jančevska teiktā, tas arī būtu sākuma posms, kurā pašai personai būtu iespēja pārbaudīt savu veselības stāvokli mazliet specializētāk un savlaicīgāk. 

Savukārt Mālmeisters skaidroja, ka CSDD atbalsta šādas sistēmas iespējamo  pilnveidošanu. "Līdz ko mēs saņemam šādu informāciju, ir iespējamais aizliegums ir jāveic attiecīgajam transportlīdzekļa vadītājam, tad tas ir būtībā dažu minūšu jautājums, lai šo liegumu attiecīgajam periodam uzliktu."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti