Panorāma

Panorāma

Panorāma

Ziedojot asinis vairs nenorāda, kuram tās paredzētas

Nav ziņu par 1230 bērniem, kuri nemācās nevienā skolā

Nav ziņu par to, kur mācās 1230 skolas vecuma bērni

Aizvadītajā mācību gadā izglītības iestādēs nebija reģistrēti vairāk nekā 16 000 bērnu, kas sasnieguši septiņu gadu vecumu. Šie cipari gadu no gada ir ļoti līdzīgi un satraucoši. Lielākā daļa no šiem bērniem izbraukuši no valsts un palikuši ārzemēs, rēķina Izglītības valsts kvalitātes dienests. Īpaši negatīvi vērtējams tas, ka  pašvaldībām aizvien nav ziņu par vairāk nekā 1200 bērniem.

Nevienā skolā nemācās vairāk nekā 16 000 bērnu vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem. Valsts lēš, ka lielākā daļa šo bērnu izbraukuši uz ārvalstīm, tomēr, tāpat kā citus gadus, par vairāk nekā 1200 bērniem nezina neko.

Skaitļus par skolās nereģistrētiem bērniem apkopo Izglītības kvalitātes valsts dienests, balstoties uz pašvaldību sagatavotiem datiem.

“Tas ir pienākums, ko valsts ir uzdevusi pašvaldībām, jo viņas ir vistuvāk tiem bērniem – noskaidrot, negaidot gada beigas, kas ar šiem bērniem ir,” skaidroja Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāve Jana Veinberga.

No kopumā 16 000 bērnu 12 800 ir izbraukuši no valsts. Vēl starp biežāk sniegtajām atbildēm ir: bērns ir citas valsts pilsonis, kam Latvijā ir uzturēšanās atļauja, bet skolā viņš šeit nemācās. Par vairāk nekā 1200 bērniem ziņu nav vai tās skaidro, vēl 40 skolas vecuma bērni ir bezvēsts prombūtnē, 35 – adoptēti uz ārvalstīm.

Lai noskaidrotu, kas noticis ar bērnu, vairums pašvaldību dodas uz bērnu dzīvesvietu, runā ar kaimiņiem vai radiniekiem. Tas ne vienmēr ir efektīvi.

“Dažreiz saskaramies ar to, ka pašvaldībā ir kadru mainība. Netiek nodota nākamam darbiniekam tā informācija, kā tad tie dati ir jāapkopo, kāda vispār ir šī sistēma. Tad arī mēs saskaramies ar to, ka pašvaldības darbinieks vienkārši nezina, kā to darīt,” pastāstīja Jana Veinberga.

Dienestā uzsver, ka visgrūtāk ar datu noskaidrošanu vedies Rīgai, Jelgavai un Daugavpilij, kur arī vislielākais skolēnu skaits. Rīgā pašvaldībai nav izdevies noskaidrot ziņas par nepilniem 200 skolēniem, kas uz kopējā skolēnu fona gan nesasniedz pat procentu. Galvaspilsētas domē ziņas meklē datu bāzēs – tādās kā iedzīvotāju reģistrs.

“Par pamatu mums nekādu citu instrumentu nav, kā tikai datu bāzes, ar kurām mēs esam tiesīgi strādāt,” skaidroja Rīgas domes skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa.

LTV raidījums “Panorāma” arī Jelgavas un Daugavpils pašvaldībai vaicāja, cik rūpīgi un kādām metodēm tur apzina skolēnu prombūtnes iemeslus. Pašvaldības skaidroja, ka ģimenes deklarētās dzīvesvietās apseko atbildīgo dienestu darbinieki, runā arī ar kaimiņiem. Kritiski situāciju vērtē Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis.

“Pašvaldības ar to nodarbojas kā amatieri. Ja mēs runājam par pašu pašvaldību, jā, ir tāds pienākums, veikt skolas vecuma bērnu uzskaiti. Bet tās veic tik daudz, cik izdodas, vai nu nejauši noskaidrot, nu uzprasa kaimiņiem vai radiem, ja satiek kādu, vai kā citādi. Pēc savas būtības, noskaidrot to, kur ir persona, tas pakļauts Operatīvās darbības likumam. Un operatīvā darbība nav pašvaldību kompetencē, līdz ar to viņas tā kā vāc baumas un tā,” ir pārliecināts Pūķis.

Svarīgi arī bērnu vecākiem atgādināt, ka, mainot skolu, par to nepieciešams paziņot pašvaldībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti