Cilvēki, kas dzimuši 1952. gadā, nedosies vienā gadā pensijā. Daļa varēs pelnītajā atpūtā doties jau nākamgad, bet tie, kas dzimuši gada otrajā pusē, vien 2015. gadā. No nākamā gada vidus spēkā stājas izmaiņas pensiju likumā, un katru gadu par trīs mēnešiem palielinās pensionēšanās vecums.
Labklājības ministre Ilze Viņķele („Vienotība") cer, ka sabiedrība saprot sociālā budžeta iespējas un izmaiņas skaidro ar nepieciešamību izmaksāt pensijas šobrīd un arī nākotnē. „Mēs dzīvojam ilgāk, tā ir laba ziņa, bet sociālajam budžetam izdevumu slogs un demogrāfiskā slodze pieaug. Tāpat kā Eiropā, dzīvojot ilgāk, mums jāstrādā arī vairāk, pensijā ejam vēlāk. Lai tas nekļūtu par lielu satricinājumu tiem, kas plānojuši pensionēties 62 gadu vecumā, pārejas periods veidots ļoti pakāpenisks," saka Viņķele.
Rīgas aktīvo senioru alianses vadītāja Terēzija Mackare norāda, ka noveco visa Eiropa un Latvijai ir jāseko līdzi tendencēm. Viņa gan atzīst - katrs cilvēks pensijas vecumā atšķirīgi jūtas, un kā vienu no risinājumiem redz iespēju doties priekšlaicīgā pensijā „Būs grūti, bet jāmeklē risinājumi, kā palīdzēt, ko un kā darīt sociālajās lietās. Mums ir aktīvie seniori, kas var strādāt un strādāt, viņiem ir enerģija un dzīves prasme, un zināšanas, un viņi visu var veikt. Bet ir cilvēki, kuri ir uz sabrukuma robežas un kas velk to līniju, lai tikai sagaidītu pensijas vecumu," salīdzina Mackare.
Brīvo arodbiedrību savienība gan izmaiņas neatbalsta. Arodbiedrības vadītāja vietnieks Egils Baldzēns skaidro, ka jau tagad vīriešu vidējais mūža ilgums ir 62 gadi, tāpēc nav skaidrs, kā iespējams vēl celt pensionēšanās vecumu. Turklāt, šādi ceļot konkurētspēju, tas atsauksies uz emigrācijas datiem, jo citviet sociālās garantijas ir lielākas nekā Latvijā.
„Pēc 62 gadiem darbinieks un darba devējs, ja savstarpēji vēlas, var turpināt strādāt, bet kāpēc viņam atņemt to pensiju, ko viņš ar saviem darba gadiem ir nopelnījis?" vaicā Baldzēns.
Par to, ka demogrāfiskā situācija ir nepateicīga un smagi atsaucas uz darba tirgu, bet dzīves ilgums ar katru gadu tomēr palielinās, norāda Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš skaidro, jau tagad vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku strādā gan tāpēc, ka pensija nav pietiekami liela, lai nestrādātu, bet citiem tā ir personiska nepieciešamība.
Tomēr kritiski darba devēji vērtē darba stāža celšanu, kam līdz 2025. gadam jābūt 20 gadiem. „Ja cilvēkam ir 10 gadu laikā savākts uzkrājums, viņam ir jābūt tiesībām to kapitālu saņemt. Tagad viņu kapitāls iekaras iekšā sociālās apdrošināšanas sistēmā, to tērē citi cilvēki, jo viņš pats to nevar tērēt. Tad sākas problēma, ka šie cilvēki paliek uz pabalstiem. Tas nav normāli," saka Leiškalns.
Rīgas aktīvie seniori gan uzskata, ka jāstrādā ir visiem, tāpēc atbalsta darba stāža izmaiņas, kas nodrošinātu līdzvērtīgāku attieksmi pret strādājošajiem. Joprojām paliks spēkā iespēja doties priekšlaicīgā pensijā divus gadus agrāk, saņemot 50% apmērā pensiju, ja apdrošināšanas stāžs ir 30 gadi.
