Latvijā paredzēts būvēt maģistrālos valsts veloceļus. Vairums vestu virzienā uz Rīgu, bet divi iecerēti starp pilsētām Latgalē.
Uz autoceļa A12 posmā no Rēzeknes uz Ludzu ir allaž intensīva satiksme. Īpaši daudz šeit pārvietojas kravas automobiļi, tāpēc velosipēdistam šeit ir sevišķi bīstami. Šis nepilnus 30 kilometrus garais posms ir viens no tiem, kur paredzēts būvēt maģistrālos veloceļus. Vietējie ideju gan vērtēja skeptiski.
“Es uzskatu, ka savienot abas pilsētas ar veloceliņu nav tā prātīgākā rīcība, jo cik tad īsti to braucēju tur būs?
Vajadzētu veloceliņus no pilsētas līdz tuvāko pagastu centriem," uzskata veloentuziasts Rēzeknē, ģeogrāfs Ivars Matisovs.
Ludzā strādājošais veloiznomātājs Dagnis Tihovskis atzīmēja: “Runājot par Rēzeknes–Ludzas ceļa intensitāti – nu ļoti, ļoti minimāla, ļoti maz cilvēku brauc. Es nezinu, kas šo projektu izvirzīja, tas nav rentabli."
Vidēji astoņi kilometri ir distance, ko iedzīvotāji ikdienā gatavi pārvarēt ar velosipēdu, vērtēja Satiksmes ministrijā (SM).
“Bet neaizmirsīsim, ka pa šiem ceļiem starp divām pilsētām, piemēram, 20 kilometru ir arī daudz dažādi ciemi, arī starp kuriem notiek satiksme," klāstīja SM Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Optimistiskāki gan ir veloentuziasti Līvānos, kur veloceļu varētu būvēt uz Jēkabpili. Tur vērš uzmanību velosipēdistu drošībai.
“Mans dēls tieši gāja bojā posmā starp Jēkabpili un Līvāniem. Viņš jau tajā laikā teica, ka varētu tur būt veloceliņš," stāstīja "Veloklubs Līvāni" vadītājs Dainis Skrūzmanis.
Līvānos gan atšķirībā no Rēzeknes vai Ludzas ir plašāk attīstīta velokultūra – aktīvi darbojas veloklubs un veloceļus pilsētā jau izbūvējusi pašvaldība. Tikmēr SM veloceļu attīstībai valstī paredzējusi veltīt trīs miljonus eiro.
