ĪSUMĀ:
- Pēc Ministru kabineta lēmuma neapvienot Liepāju ar novadiem būs jauns Lejaskurzemes novads.
- Jaunajā novadā apvienos astoņas pašvaldības, tās sāk spriest par centra atrašanās vietu.
- Izskan piedāvājums – centrs Grobiņā.
- Piedāvā arī institūcijas “izkaisīt” pa visu Lejaskurzemes novadu.
- VARAM cer: vietvaras pašas spēs vienoties; ja ne – centru noteiks ministrija.
- VARAM joprojām par loģiskāko vietu novada domei uzskata Liepāju.
Daļa novadu vadītāju to redz Grobiņā, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) joprojām uzskata, ka loģiskāk šī novada centram būtu atrasties Liepājā.
Ne Liepājas pilsētas, ne tai tuvumā esošo astoņu novadu pašvaldību vadībai nepatika VARAM sākotnējais plāns par šo teritoriju apvienošanu, tāpēc ar ilgās sarunās panākto rezultātu – Liepāja un Lejaskurzemes novads kā divas atsevišķas vienības - abas puses ir apmierinātas.
Bet, ja Liepājas pilsēta nebūs jaunā Lejaskurzemes novada administratīvais centrs, kas tad? Novadu pašvaldībās par to jau sākušās diskusijas.
Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols sprieda, ka “tā ģeogrāfiski varētu būt Grobiņa”, arī ņemot vērā pētījumus par sabiedrības un uzņēmēju aktivitāti.
Ir pašvaldības, kas uzskata, ka administratīvā centra atrašanās vietai nav jābūt turpat, kur iedzīvotāji saņems pakalpojumus. Piemēram, veselības aprūpes nodrošināšanā jaunajā Lejaskurzemes novadā spēcīgākā esot Priekule, bet Grobiņa varot piedāvāt labākas sporta un kultūras iespējas.
“Domāju, ka būsim citāds modelis – sēdvietas atbildīgajām institūcijām būs pa visu perifēriju – visu Lejaskurzemes novadu,” pieļāva Priekules novada domes priekšsēdētāja Vita Jablonska.
Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons savukārt norādīja, ka tagad novadu vadītāji “nolēmuši būt draudzīgi, bet, kad savēlēs jaunos, nezinu, vai tā draudzība nebeigsies pie pirmās naudas sadales”.
VARAM trešdien, 16.oktobrī, pauda cerību, ka vietvaras pašas spēs vienoties, kur atradīsies Lejaskurzemes novada domes ēka, bet, ja tas neizdosies, administratīvo centru noteiks ministrija.
VARAM par loģiskāko variantu joprojām uzskata Liepājas pilsētu, kur pieejama visa nepieciešamā infrastruktūra.
“Tāda situācija izveidojusies, ka politiķi par tādu kompromisu izšķīrušies, ka būs Lejaskurzemes novads, bet visos dokumentos administratīvais centrs ierakstīts Liepāja, jo tas ir administratīvais centrs. Nav jau cita, uz kuru cilvēki no rīta dodas un vakarā – mājās, kur brauc iepirkties, saņemt pakalpojumus,” norādīja VARAM padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis.
Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits savukārt sacīja, ka “centrs varētu būt Liepājā. Tad visas valsts iestādes, kur iedzīvotāji var nokārtot saistības, būtu Liepājā.”
Decembrī ministrija paredzējusi tikties ar topošā Lejakurzemes novada iedzīvotājiem, kā arī vēlreiz ar deputātiem izrunāt administratīvā centra atrašanās vietu.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk VARAM izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu, un kopumā plānotais pašvaldību skaits ir 39.
