Ludzas novada Ņukšu ciemā šis būs jau trešais mācību gads kopš skola vairs nepastāv. Pensionētā skolotāja Alma šeit mācījusi pirmo ceturto klašu bērnus. Viņa atzīst, ka skolas slēgšana nav bijis patīkams, taču neizbēgams lēmums.
„Žēl, ļoti žēl, liekas, ka nāk 1. septembris, tā jocīgāk - divi gadi kā skolas nav," saka pensionētā skolotāja Alma Mekša un atzīst, ka vide ļoti mainījusies un ir tāds klusums un tukšums.
Bijusī skola tiek apsargāta un ziemā kurināta, tās infrastruktūra pagaidām saglabājusies labi. Tiek domāts arī par ēkas turpmāko pielietojumu, kā viena no pašvaldības iecerēm - veidot tur veco ļaužu sociālo māju.
Savukārt Rundēnu pagastā kādreizējā vidusskolā – situācija ir bēdīga. Ēka slēgta pirms sešiem gadiem, šobrīd šī ir vieta, kur satiekas un savā veidā izklaidējas vietējie jaunieši. Vizuāli skola iekšpusē izskatās dramatiski. Tā netiek kurināta un apsargāta, vien pastāvīgi demolēta. Ēka ir liela, atrodas vairāk nekā 30 kilometrus no Ludzas centra. Pašvaldība cerēja, ka uz šejieni tiks pārvietoti slēgtā Istras pansionāta klienti, taču valstij bija citi plāni.
„Cik reāli, ka šeit varētu nākt kāds investors, kaut ko veidot? Grūti pateikt, pagaidām neviens, tādus plānus nav piedāvājis,” saka Rundēnu pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Sovāns.
Vietējie iedzīvotāji jau ir samierinājušies, ka skolēniem mācīties jādodas uz citām izglītības iestādēm. Viņi nelolo cerības, ka ēka atkal varētu tikt izmantota.
„Mūsu skola, pēc manām domām, ir sabrukusi. Tagad es pat nezinu, ko tur var atvērt, mēs tālu dzīvojam no centra, es nezinu, ko vēl var izdomāt, un remontiem vajadzīga nauda, taču tagad tādas naudas nav,” diezgan bezcerīgi saka Rundēnu pagasta iedzīvotāja Leontīna.
Trešā tukšā novada izglītības iestāde Tutānu ciemā atrodas vien pāris kilometru attālumā no pilsētas, blakus atrodas autotrase Rīga–Maskava, tur no šobrīd slēgtajām skolām esot reālākās iespējas veidot uzņēmējdarbību. Ludzas novada domes vadība plāno, ka turpmāko piecu gadu laikā pie esošā skolēna skaita pārējās mācību iestādes varēs pastāvēt un saglabāt tik ļoti nepieciešamo dzīvīgumu lauku pagastos
