Rēzeknes un novada Sociālā dienesta darbinieki un speciālie pedagogi kopš pagājušā gada vidus piedalās projektā atbalsta pasākumiem vecākiem un skolotājiem darbā ar bērniem ar īpašām vajadzībām. Tā galvenā ideja ir veicināt šo bērnu integrāciju vispārējās skolās. Novadā par vienu no veiksmīgākajiem piemēriem uzskata Nautrēnu vidusskolu.
Solvita Danča atbraukusi pretī dēlam Renāram, kurš Nautrēnu vidusskolā ir 2. klases skolēns un viens no 11 audzēkņiem, kam uzmanību velta speciālie pedagogi. Renāram ir autisms.
Īsi pirms nodarbību beigām viņa mamma stāsta, ka Renārs apmeklējis parasto bērnudārzu un likumsakarīgi nolemts doties uz vispārizglītojošo skolu. Būts arī speciālās aprūpes centrā, taču izaugsme skolā salīdzinoši ir daudz lielāka.
“Vienu gadu viņš mācījās dienas aprūpes centrā, bet, apmeklējot šo iestādi, es sāku novērot, ka viņš ir mainījies. Viņš kļuva vienaldzīgs, necentās pats vairs saģērbties. Teikšu atklāti –
pagājušajā gadā grūtības sagādāja pat parastu līniju vilkšana. Tagad viņš var uzrakstīt burtus, viņš var uzrakstīt savu vārdu,” stāsta mamma Solvita.
“Šogad mēs esam tā pieradinājuši, ka vismaz uz brokastīm iet kopā ar sākumskolas bērniem. Iegūst arī skolas bērni, cits ir bērns teicis – es dotu visu, lai šis bērniņš kaut reizi, kaut vienu dienu varētu runāt,” stāsta Nautrēnu vidusskolas speciālā pedagoģe Mārīte Zubko.
Integrēt speciālo bērnu vispārējā skolā nav viegli. Izvērtējot deinstitucionalizācijā noteikto pakalpojumu grozu, Rēzeknes novada Sociālais dienests norāda, ka
tieši speciālistu trūkuma dēļ nav iespējams nodrošināt teju 70 pakalpojumus. Līdzīga situācija esot visā Latgalē.
“Mums nav psihiatru, psihoterapeitu, kas specializējas darbā ar tiem bērniem. Ļoti lielas problēmas sameklēt arī ergoterapeitus,” stāsta Rēzeknes novada Sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale.
Lai sniegtu lielāku atbalstu vecākiem un skolotājiem, Rēzeknes novada un pilsētas sociālie darbinieki devās pieredzes apmaiņā uz Skandināvijas valstīm, kur aizguva vispārējo un profesionālo skolu mācību metodes darbā ar bērniem ar funkcionāliem un garīgiem traucējumiem.
“Ļoti interesanti bija, ka, piemēram, Zviedrijā, ir divi speciālie skolotāji. Ir skolotājs-speciālais pedagogs, kurš strādā ar vecākiem un ar skolotājiem. Un speciālais skolotājs, kurš strādā tieši ar bērniem. Norvēģijā ļoti ir izplatīta “teach” metode, tā ir strukturētā pieeja apmācībās. Strukturētā pieeja nozīmē, ka bērnam ir stundu saraksts, plāns, pēc kura viņš darbojas,” pastāstīja Rēzeknes novada Izglītības atbalsta centra speciālā pedagoģe Ilona Bruskovska.
Viens no galvenajiem mērķiem ir gūto pieredzi ieviest arī sociālā dienesta darbā, jo tā loma pieaug tad, kad speciālais bērns pieaug un integrācija jāturpina jau plašākā sabiedrībā, veiksmes gadījumā arī darba vidē.
