Panorāma

Lietuva nezaudē modrību pie Baltkrievijas robežas

Panorāma

Panorāma

Noplūdušās dūņas savāks, ilgtermiņa risinājuma nav

Naujenes pagastā uzsākta noplūdušo dūņu savākšana; ilgtermiņa risinājuma nav

Tas ir lielākais negadījums ar dabā noplūdušu piesārņojumu, kādu Latvija, šķiet, pieredzējusi. Tā par Daugavpils pievārtē, Naujenes pagastā noplūdušajām dūņām saka iesaistītās institūcijas. Kamēr steigšus tiek likvidētas avārijas sekas, vietējie iedzīvotāji ir neziņā – kas notiks, ja uznāks sals. Šobrīd dzeramais ūdens gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem tiek piegādāts cisternās, bet, cik ilgi tas tā turpināsies, nevienam nav ne jausmas. 

Tukšais lauks vēl nedēļas sākumā bija pilns, taču tad nezināmu iemeslu dēļ šeit radās pārrāvums un 14 tūkstoši tonnu dūņu nonāca mežā un purvā.

Nepilnu kilometru tālāk Marijas kundze atgriežas no veikala ar iepirkumiem. Pirmā, kas ievērojusi netīro ūdeni, esot bijusi kaimiņiene.

"Es pati neko nejutu, bet kaimiņiene teica – mazgājusi rokas un jutusi nelabu smaku, domājusi, varbūt vecās lapas meliorācijas kanālos sākušas pūt, tāpēc tā smaka," stāsta dārziņu kooperatīva “Eglītes” iedzīvotāja Marija Baļša.

Tikmēr Marijas vīrs, 86 gadus vecais Volodja, kopā ar uzticamo draudzeni Niku piekopj mājas soli.

"Mazgāties nedrīkst, dzert nedrīkst, no akas ņemt ūdeni nedrīkst, kā dzīvot? Kas tālāk notiks, nezinām, varbūt tas uz mēnešiem ievilksies! Un nākamajā nedēļā taču jau salu sola! Cisternas aizsals, ko mēs darīsim?" jautā Vladimirs Baļšs.

 

Bet, izrādās, pirmie, kas cēla trauksmi par nelāgo smaku apkārtnē un potenciālajām briesmām, bija mini zoodārza "JuRita" saimnieki.

"Mums ir lieli zirgi, poniji, ļoti daudz dzīvnieku, ūdens patēriņš ir diezgan liels, diennaktī divas tonnas –  ņēmām no upes, jo no akas diemžēl nevarēja, akā vienmēr mazliet turējām kā rezervi, bet tagad arī akā ūdens vairs nav lietojams, nekur ūdens vairs nav lietojams tuvākajā apkārtnē," stāsta mini zoodārza “JuRita” saimnieks Juris Šadurskis. 

150 dzīvnieku saimnieks rāda attēlu ar melnu masu spainī.

"Saprotiet, viņš ne tikai melns, viņš izskatās tāds kā žļura, tāda ir upe un visi krasti, pie krastiem viss tāds pats, visi krasti, visa zāle," saka Juris Šadurskis.

Šajā vietā jau kopš 1986. gada tiek uzglabātas dūņas no Daugavpils notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

"Pirmais, ko mēs izdarījām, izveidojām aizsprostu, kas neļāva piesārņojumam izplatīties tālāk pa Stropicas upi, tādējādi kopumā piesārņojums bija lokalizēts ap noplūdes vietu pārpurvotajā mežā," norāda Daugavpils reģionālās vides pārvaldes direktore Iveta Lobanoka.

Tomēr, visticamāk, pa meliorācijas kanāliem piesārņojums iekļuvis arī lielākajā Līksnas upē. Lai novērstu zivju bojāeju, Valsts vides dienests lūdzis piesaistīt specializētu uzņēmumu, kas abu upju ūdeni bagātina ar skābekli.

"Upes ūdenī nokļuvis liels daudzums organisko vielu, un šīs organiskās vielas ļoti strauji patērē skābekli un attiecīgi, lai šo te skābekli uzturētu vai kompensētu šo lielo patēriņu, attiecīgi lejtecē lai zivis nesāk slāpt, tad šis ir viens no veidiem, kā šo var nodrošināt," skaidro “Venteko” tehniskais direktors Edgars Dimitrijevs.

Naujenes pagasta Kašatņikos ir 12 lauki ar aptuveni 142 tūkstošiem tonnu dūņu.

Lauku apsaimniekotājs, SIA “Daugavpils ūdens” vadītāja saka – pieredzes ar šāda mēroga avāriju uzņēmumam nav. Arī valstī kopumā risinājuma nav.

"Jaunsaražotās dūņas no 2007. gada piegādājam komersantam, kas ražo biogāzi, bet ar vecajām dūņām tāda problēma pastāv un risinājuma joprojām nav, cik mēs griežamies ministrijā, cik mēs griežamies valstī, nevienas programmas tieši tāda vēsturiskā piesārņojuma likvidēšanai nav," uzsver SIA “Daugavpils ūdens” vadītāja Jeļena Lapinska.

"Turpinām cīņu par valsts iesaisti šīs problēmas risināšanā, jo problēma ir aizvēsturiska, un šobrīd ir skaidrs, ka nav pieejamas programmas, nav pieejams jebkāda veida finansējums jau kopš 2000. gadu sākuma, jo šis piesārņojums ir no 80. gadiem," saka Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš ("Saskaņa").

Šobrīd purvainajā mežā uzsākta dūņu atsūknēšana. Valsts vides dienests paņēmis ūdens paraugus un turpinās to darīt regulāri, tomēr pagaidām vēl neviens nevar pateikt, cik ilgā laikā upju un aku ūdens vietējiem būs atkal lietojams.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt