Noliekot ziedus Naujenes dzelzceļa stacijā un pieminot 1945.un 1949.gada deportāciju upurus, aizsākās trīs dienu starptautiska konference, kurā tika aplūkots padomju periods Latvijā un vairāku varu maiņa viena cilvēka dzīves ietvaros.
Projekta dalībnieki no Latvijas, Maltas un Itālijas strādāja darba grupās, analizēja tādu četru valstu pieredzi kā kultūras mantojuma vērtību zaudējumi Otrā pasaules kara rezultātā, karš un personība un kara laika virtuve. „Jēga visā ir neaizmirst, redzēt savām acīm to, kā bija, nodot jauniešiem to vēsturi, parādīt, kā citos reģionos pārdzīvoja kara laiku,” saka projekta vadītājs no Maltas Džo Sčeri.
Realizētā projekta “Neaizmirsīsim” mērķis ir palielināt sabiedrības apziņu par kopējo vēsturi, tās piemiņu un vērtībām, sniedzot satikšanās iespēju vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, tādējādi stiprinot komunikāciju un izpratni par neizdzēšamu notikumu Eiropas vēstures atmiņā.
„Vislabākajā veidā salīdzinām šīs pieredzes, izstāstījām eiropiešiem, kuri aizvien neizprot mūsu attiecības ar Krieviju, mēs izstāstījām visu no sākuma, kā Latvija kļuva neatkarīga,” norāda Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne.
Pēdējā konferences dienā tika veidots eksperiments - simulācija, kur tika izspēlēta pēc veco ļaužu nostāstiem emocionāla kara epizode, kas parādīja, kā cilvēki jutās, kad sākās karš, kā bija jāslēpj bērni, jādomā par pārtiku un kā izdzīvot. “Mēs darījām šo projektu ar emocijām. (..) Vienkārši kaut kur tālajā zemē dzirdēts par deportācijām kā ziņu rinda un aizmirsta, bet šeit ir iespēja dzirdēt, piemēram, ka vēstules ir ar biešu sulu rakstītas, nebija tintes. Tas rada lielu iespaidu par emocijām, ko esam pārdzīvojuši,” saka Mukāne.
Šāda tikšanās kļūst par iedvesmojošu instrumentu jaunu sadarbības tīklu veidošanai starp dažādām Eiropas organizācijām, starpkultūru dialoga stiprināšanā un sabiedrības izpratnes veidošanā par brīvību, mieru, demokrātiju un cieņu pret cilvēktiesībām.
