Pusdiena

VK un LM revīzijas ziņojums par valsts politiku attiecībā uz pensiju sistēmas ilgtspēju

Pusdiena

Laikraksts: Tramps Lavrovam nodevis slepenu informāciju

Naudas trūkums un bailes par drošību attur iekļaut Rīgā cilvēkus ar īpašām vajadzībām

Naudas trūkums attur Rīgu sabiedrībā iekļaut cilvēkus ar īpašām vajadzībām

Jaunjelgavā, Līvānos, Ciblā un Rīgā atšķirībā no citām pašvaldībām sociālās aprūpes centru bērni tik drīz nevarēs dzīvot ģimeniskā vidē, bet pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem savukārt nebūs izvēles dzīvot patstāvīgi un strādāt. 

Šīs četras pašvaldības izvēlējušās nepiedalīties Labklājības ministrijas (LM) deinstitucionalizācijas projektā, kura mērķis ir pansionātus aizstāt ar ģimeniskai videi pietuvinātiem pakalpojumiem.

Ideju cilvēkus ar īpašām vajadzībām iekļaut sabiedrībā visvairāk bremzē tieši galvaspilsēta, jo tai šādu cilvēku arī visvairāk ir.

Lai gan Rīga savu noraidošo attieksmi tā sauktajā deinstitucionalizācijas projektā bija paudusi jau iepriekš, līdz šim galvaspilsēta vēl minstinājās, sakot, ka kopā ar LM meklē kompromisus. Taču nu domai par bērnu un pieaugušo izlaišanu no institūcijām Rīga pielika punktu, labojot Labklājības departamenta gandrīz divu miljardu eiro ietilpīgo rīcības un investīciju plānu šim un nākamajiem diviem gadiem.

Rīgas pašvaldības Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors skaidro, ka galvaspilsētu visvairāk nobaidījusi neziņa, cik kādreizējo rīdzinieku no valsts sociālās aprūpes centriem būtu jāuzņem un jāizmitina Rīgai. Otrkārt, pašvaldībai pienāktos divi miljoni eiro, bet savu naudu Rīga piemaksāt negrib.

Pēc Moora teiktā, projektā paredzētās indikatīvās izmaksas ir divas, reizē trīs reizes mazākas nekā faktiskās.

Piemēram, vienai personai paredzēts finansējums 14 000 eiro apmērā, taču par šo naudu diezvai iespējams nopirkt vienistabas dzīvokli.

Tāpat valsts neesot apņēmusies Rīgas vietā nodrošināt ārstniecības personālu tiem rīdziniekiem, kam tas būtu vajadzīgs arī pēc pansionātu pamešanas un pārcelšanās uz grupu dzīvokļiem vai citām mājvietām.

"Projekts neparedz psihiatru papildus piesaistīšanu. Šie klienti, kas pārceļas, kļūst par parastiem rīdziniekiem.

Ņemot vērā mūsu veselības aprūpes sistēmas organizācijas īpatnības, ja tā varētu teikt, šie cilvēki reāli paliek bez psihiatriskās aprūpes," teica Moors.

Tieši šo aspektu pirmkārt min arī Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītāja Olga Veidiņa "("Saskaņa"). "Cilvēki radīs draudu apkārtējai videi, ja viņi ies ar psihiskām slimībām ārā [no ārstniecības iestādes], jo viņiem nav garantēta psihiatra palīdzība," teica Veidiņa, atzīstot, ka šādiem cilvēkiem vajag grupu mājas un dzīvokļus, kur obligāti būtu sociālais darbinieks.

Turklāt Rīgas dome ir pārliecināta, ka valsts sociālās aprūpes centrus pavisam slēgt nedrīkst. 

Rīga pauž gatavību uzņemties rūpes par tiem saviem iedzīvotājiem, kam saslimšanas ir vieglākas, turklāt ar nosacījumu, ka valsts palielinātu savu līdzmaksājumu. LM pateikusi, ka šajā projektā Rīgai paredzēto naudu pārdalīs citām pašvaldībām, bet vēlāk domās, ko iesākt ar galvaspilsētas cilvēkiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti