Naudas sods par nelielu ātruma pārkāpšanu gājējiem liks justies drošāk, autovadītājiem domas dalās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pirms nedēļas Ceļu satiksmes drošības padomes domnīca izteica priekšlikumu piemērot naudas sodu autovadītājiem, kas atļauto braukšanas ātrumu pārsniedz līdz 10 kilometriem stundā (km/h), lai mazinātu autovadītāju skaitu, kas pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, un arī samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Lai gan atbildīgās iestādes priekšlikumu vērtē pozitīvi, tomēr iedzīvotāju vidū domas dalās. 

Naudas sods par nelielu ātruma pārkāpšanu gājējiem liks justies drošāk, autovadītājiem domas dalās
00:00 / 05:29
Lejuplādēt

Šobrīd autovadītājiem, kas apdzīvotās vietās un ārpus apdzīvotām vietām pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu līdz 10 km/h, netiek piemērots naudas sods, bet gan izsniegts brīdinājums. Ceļu satiksmes drošības padome izteica priekšlikumu sodīt šādus autovadītājus ar naudas sodu, lai samazinātu gan autovadītāju skaitu, kas pārkāpj braukšanas ātrumu, gan satiksmes negadījumu skaitu.

Naudas sods disciplinētu un liktu braukt prātīgāk, jo pašlaik vairums transportlīdzekļu vadītāju uzskata par normu kaut nelielu ātruma pārsniegšanu. 

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāve Ilze Šipkēvica norādīja: "Sabiedrībai, autovadītājiem ir jāsaprot, ka šis ir veids, lai mēs visi apzinātos, ka ir šī sodu neizbēgamība, un mēs nevaram uztvert par pašsaprotamu arī nelielu ātruma pārsniegšanu, līdz ar to ieguvēji būtu mēs visi, jo tā būtu tāda zināma pašdisciplīna."

Kā stāstīja Latvijas Radio uzrunātie cilvēki Rīgas ielās, naudas sods, pārsniedzot ātrumu arī par 10 km/h, gājējiem ļautu justies drošāk, un tādējādi arī kontrolētu autovadītājus, jo nāktos vairāk sekot līdzi savam braukšanas ātrumam, tomēr autovadītāji nav vienisprātis – viena daļa atzina, ka tas risinātu problēmu un ka drošāk uz ceļa būtu ne tikai gājējiem, bet arī transportlīdzekļu vadītājiem, tomēr otra daļa uzskata, ka tas vien apgrūtinātu braukšanu un satiksmes negadījumu skaits nesamazinātos.

Uzrunātie satiksmes dalībnieki pauda:

"Jā, es domāju, ka sods, attiecīgi, lai tas būtu tāds jūtams, ka tas var palīdzēt samazināt šo problēmu."

"Laikam jau, ka ne, tāpēc ka mazums gadās dzīvē – pārkāpt tos desmit kilometrus. Un plus vēl arī pieļaujamā kļūda, to jau arī aprēķina, un tas ir, man liekas, desmit kilometri  plus/mīnus. Es saprotu, ja pārkāpums notiek ar 50 km/h vairāk, tad ir satiksmes negadījumi, ne jau gluži desmit."

"Kā kājāmgājējs, drīzāk nē [nejūtos droši], kā vadītājs, nu lielākoties jau, ja pats esi piesardzīgs un rēķinies ar to, ka var būt dažādas bīstamas situācijas – var izdzīvot."

"Atklāti sakot – nē [nejūtos droši], tāpēc, ka bieži vien tas pārkāpums ir lielāks nekā desmit km/h."

"Es kā gājējs jūtos ļoti nedroši, jo principā gājējiem vispār vairs nav kur palikt, es bieži vien vienkārši sastingstu un pagaidu, kamēr man patriecas garām."

Tomēr, kā norādīja Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Arturs Smilga, dati par transportlīdzekļa reakcijas un bremzēšanas distanci parāda, ka 10 km/h lielāks ātrums veido aptuveni desmit metrus. Tātad, ja apdzīvotā vietā atļautais ātrums ir 50 km/h, un autovadītājs brauc ar 60 km/h, tad viņš apstāsies 10 metrus tālāk nekā tad, ja brauktu ar ātrumu 50 km/h, līdz ar to apdzīvotās vietās soda mērs kā brīdinājums noteikti būtu izslēdzams.

Tāpat arī citu valstu pieredze rāda, ka naudas soda piemērošana samazina satiksmes negadījumu skaitu. 

VP pārstāvis Smilga sacīja: "Diemžēl tā situācija Latvijā ir tāda, ka ieņemam pirmspriekšpēdējo vietu – tātad trešie no beigām [statistikā] ceļu satiksmes negadījumos ar bojāgājušajiem Eiropā, par mums sliktāka situācija vēl tikai Bulgārijā un Rumānijā, un arī Horvātija, kas ir virs mums, ir tikai nedaudz labāka. Analizējot datus par šīm valstīm, esam nonākuši pie secinājuma, ka šajās četrās valstīs naudas sods par ātruma pārkāpumiem līdz 10 km/h ir brīdinājums, Bulgārijas gadījumā tie laikam bija pieci eiro, tādā veidā secinām, ka pastāv korelācija starp ātruma pārsniegšanu un naudas sodiem, un bojāgājušo skaitu."

Arī Satiksmes ministrijas (SM) Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns atzina, ka Ceļu satiksmes drošības indeksa rādītājos ir noteikts, ka ārpus pilsētām  braukšanas ātrumu ievēro vien 29% autovadītāju, taču

zinātnieki aprēķinājuši, ka, palielinot vidējo ātrumu vismaz par 5%, par 30% paaugstinās arī bojāgājušo skaits.

"Paskatoties, kā iet citām valstīm, piemēram, mūsu kaimiņiem, kas izsenis jau gan par šādiem maziem sodiem, gan par lieliem, pielieto ļoti lielu, agresīvu sodu politiku, tad rezultāti ir daudz labāki, piemēram, Igaunijā, kur viņi jau ilgāku laiku ir vismaz Eiropas vidējā līmenī.

Valsts policijai interesējoties 18 valstīs, ir konstatēts, ka nevienā no Eiropas 18 valstīm nav soda [atsevišķi] par mazo ātruma pārkāpumu; ja paskatāmies, kas ir tuvākie, pat mazākie sodi, tad tā ir Polija, Vācija, kas ir attiecīgi 15, 20 eiro apmērā šāds sods,

tad atliek konstatēt, ka mums arī būtu par šo ātruma pārsniegumu, no viens līdz desmit, jāpiemēro līdzīgs sods, kā ir kraviniekiem virs 7,5 tonnām un tranportlīdzekļiem, kas brauc ar piekabi – tātad brīdinājums vai divas naudas soda vienības, kas ir desmit eiro," paskaidroja Vectirāns.

VP šobrīd nav tik daudz resursu, lai uz visiem galvenajiem auto ceļiem un ielām novietotu cilvēku ekipāžu, tāpēc efektīvākais veids, kā varētu kontrolēt ātruma pārkāpējus, būtu ar tehniskajiem līdzekļiem, piemēram, fotoradariem.

Savukārt, lai priekšlikums tiktu pieņemts, Satiksmes ministrijai jārunā ar Tieslietu ministriju un Saeimu; ja tam būs atbalsts, tad noteikumi varētu stāties spēkā ne ātrāk kā šī gada rudenī. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti