Rīta intervija

Intervija ar Solvitu Āboltiņu: Partijām valdībā būs grūti sastrādāties

Rīta intervija

Veide: Nedrīkst ekonomēt uz pacientu izmeklējumiem, bet ir jāmeklē risinājumi

Viesturs Burkāns: Naudas atmazgāšanas apkarotāji no bankām grib saturīgāku informāciju

Naudas atmazgāšanas apkarotāji no bankām grib nevis vairāk ziņojumu, bet saturīgāku informāciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvijas bankas aktīvi sadarbojas ar naudas atmazgāšanas apkarotājiem un gadā iesniedz vairāk nekā 17 000 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, bet šie ziņojumi, kas saistīti ar tiešām, noziedzīgām shēmām,  varētu būt kvalitatīvāki, intervijā “Latvijas Radio” raidījumam “Labrīt” pauda Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks  Viesturs Burkāns.

Vērtējot dienesta darba rezultātus un informāciju, ko tas saņem no bankām, Burkāns atzina, ka situācija ar naudas atmazgāšanu Latvijā nav ne labāka, ne sliktāka kā citās valstīs, taču bažas rada tas, ka daudzas bankas apkalpo nerezidentu biznesu un nerezidentu ieguldījums Latvijā ir vairāk nekā 50% no kopējā ieguldījumu apjoma.

Tieši nerezidenti un tajā skaitā ārzonas uzņēmumi rada lielākus naudas atmazgāšanas riskus Latvijā, nekā tas ir citās valstīs, tāpēc arī no Latvijas prasa vairāk,  sacīja Burkāns.

Darījumi ar nerezidentiem ir riskanti, jo bankām ir uzdevums izzināt līdzekļu legalitāti un izlietojumu, un nerezidenti ne vienmēr ir atklāti ar bankām, dažreiz jautājumi paliek, atzina Burkāns.

Kontroles dienests atšķirībā no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas neuzrauga bankas, bet gan analizē banku sniegtos ziņojumus par, iespējams, aizdomīgajiem darījumiem, un pērn dienests saņēma 17 113 šādus ziņojumus, no kuriem, tāpat kā iepriekšējos gados, aptuveni 20% - 25% patiešām norādīja uz noziedzīgām shēmām, stāstīja Burkāns.

Vērtējot informāciju un sadarbojoties ar bankām, dienests pērn izdeva 243 rīkojumus līdzekļu iesaldēšanu kopumā par 21,6 miljoniem eiro. Ņemot vērā, ka dienestā kopumā ir aptuveni 30 darbinieki, ja atskaita tehniskos darbiniekus, uz katru strādājošo iesaldēts viens miljons eiro, kas ir labs rādītājs, pauda Burkāns.

Pērn uzsākti 197 jauni kriminālprocesi, 53 gadījumos materiāli pievienoti pie esošajiem, par darbības rezultātiem stāstīja Burkāns.

Viņš atzina, ka 20%  – 25% informācijas no bankām, kas saistītas ar noziegumiem, ir liels procents. Tajā pašā laikā Burkāns norādīja, ka vēlētos, lai bankas sniegtu nevis vairāk ziņojumu, bet lai ziņojumi būtu kvalitatīvi, nevis atskaišu dēļ, un bankas vairāk ziņotu par patiešām aizdomīgām lietām.

Savukārt, spriežot, kāpēc bankas dažos gadījumos tomēr nav “izķērušas”  naudas atmazgātājus, Burkāns pauda cerību, ka tā nav ļaunprātība, iespējams, vadlīnijas šajā jomā nebija pietiekami detalizētas, iespējams, noziedznieki kļuvuši gudrāki un zina, kā apiet banku prasības. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti