Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Spānijā atļauj eitanāziju

Panorāma

Panorāma

Kas būs «karstākie» temati pašvaldību vēlēšanās?

Nauda, ietekme, attieksme. Kas būs karstākie temati pašvaldību vēlēšanās?

Šī nedēļa ir politiski iezīmīga ar startu sarakstu iesniegšanai pašvaldību vēlēšanām, kas notiks visos jaunizveidotajos Latvijas novados un pilsētās izņemot Rīgu. Pirmās kandidātu listes Centrālajā vēlēšanu komisijā jau ir saņemtas, citi iesniedzēji vēl gatavojas.

Bet, kamēr sarakstu tapšanas process turpinās, esam aptaujājuši mūsu kolēģus – reģionos strādājošos žurnālistus par to, kas tad būs šo vēlēšanu svarīgākās izšķiršanās un karstākie temati. 

Pēc jaunās Latvijas novadu kartes pašvaldību vēlēšanas notiks 5. jūnijā. 35 novados un 6 valstspilsētās kopumā būs jāievēlē 683 deputāti. Teju trīsreiz mazāk, nekā bija līdz šim. Bet, vai tikpat lielā mērā pieaugs arī konkurence par mandātiem, šobrīd vēl nav zināms. Taču, kas būs vēlēšanu galvenie temati, par to jau var spriest. 

Zemgalē vērtē, ka lielākais izaicinājums būs pārvarēt tradicionāli zemo vēlēšanu aktivitāti. 

"Mūsu pusē cilvēkiem galvenais būs saņemties varbūt uz kaut kādām pārmaiņām, jo Zemgalē ir raksturīgi tas, ka vietvara ir ļoti ilgi," pastāstīja laikraksta “Zemgales Ziņas” galvenā redaktore Agnese Leiburga.

Tāpēc viens no atslēgas jautājumiem, uz ko vēlētājiem jāatbild, vai arī turpmāk atstāt mēra amatā jau 20 gadus esošo Andri Rāviņu un viņa varas vertikāli.

"Tas veido tādu savdabīgu piramīdu, kurā, vienu klucīti pamainot, patiesībā nekas neizmainās. Viens, divi cilvēki uz vienu pusi vai otru - vispār pilnīgi tāpat," sacīja Leiburga. "Iespējams, krasāk nomainoties, tiešām kaut kas arī pamainītos."

Lemjot par jauno vietvaru, nozīmīgs būs arī temats, kam pašvaldības naudu tērēt vispirms un kas būtu mazāk svarīgi.

"Lielākā daļa projektu līdzekļu un attīstības naudas tiek virzīti tikai centra virzienā, bet Jelgava ir liela pilsēta. Jelgavā ir daudzi rajoni, kuros varētu ieguldīt un ieguldīt," atzina Leiburga. "Cilvēki gadiem ilgi sūdzas, piemēram, par daudzstāvu māju pagalmiem, kas ir vienkārši dramatiskā stāvoklī."

Kā tiks atrisinātas saimnieciskas lietas, ir aktuāli arī  Kurzemē. Piemēram, komunālās izmaksas pēc novadu apvienošanas.

"Skrundas novadā jau šobrīd iedzīvotāji ir satraukušies, ka komunālie maksājumi būs dārgāk, nekā līdz šim," pastāstīja laikraksta “Kurzemnieks” galvenā redaktore Daiga Bitiniece. 

Toties bažas par suitu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu tagad esot jau kliedētas un prognozē, ka šajā ziņā sadarbība starp jaunajām varām varētu būt laba. 

Lielākā politiskā intriga – vai Ventspilī arī pēc tiesas lemtā par Aivara Lemberga vainu smagos kriminālnoziegumos vēlētāju vairums arī šoreiz gribēs Lembergu par mēru?

Bitiniece uzskata, ka situācija ir 50 pret 50.

"Jo cilvēkiem varbūt tas zināmais liekas drošāks, nekā tas, kas var nākt vietā. Tas varbūt ir viens arguments," spēku samēru Ventspilī iezīmēja Bitiniece. "Otrs arguments, ka varbūt tā ētikas latiņa mums nav tik augstu Latvijā, kā gribētos."

Savukārt Latgales reģionā Rugājos un Varakļānos gaida Satversmes tiesas spriedumu par novadu dalījumu vēl joprojām vēlēšanu priekšvakarā. Tas ir jautājums arī par vēlētāju aktivitāti, atzīst Latvijas Radio žurnāliste Latgales studijā Lāsma Zute.

"Kā reaģēs Varakļānu iedzīvotāji? Vai viņi piedalīsies šādās vēlēšanās, kad Satversmes tiesa vēl neko nav lēmusi vai nepiedalīsies, tas ir ļoti liels jautājums," teica Zute. "Man liekas, ka tas ir tik haotiski, tāda situācija ir izveidojusies."

Latgalē no lielajām pilsētām Daugavpili izceļ kā vietu, kur varētu būt visvairāk debašu, kam uzticēt varu,

spriežot pēc līdzšinējās pieredzes, kad deputātiem bija grūtības sastrādāties. 

"Var skatīties domes sēdes, diemžēl, kā šovu," atzina Zute. "Jā, no vienas puses ir smieklīgi, kā šovs. Bet, kad padomā, ka tie ir cilvēki, kas lemj pilsētas attīstību un viņi vienkārši ecējās savā starpā un cīnās. Daugavpilī kaut kā ir ļoti pacietīgi šie vēlētāji. Bet varbūt šobrīd viņiem arī šī pacietība būs tā, ka vadzis lūzīs."

Gan Latgalē, gan Sēlijā tajos novados, kas kādreiz savstarpēji konkurēja, bet tagad ir apvienoti,  prognozē smagas izšķiršanās par skolu slēgšanu un par ceļiem, kurus turpināt uzturēt un no kā atteikties.

Atrast balansu starp atsevišķa novada interesēm un novada centra interesēm ir svarīgi,

uzskata laikraksta “Brīvā Daugava” žurnāliste Inese Zone.

"Jo ilgtermiņā, ja tā nebūs, tad cietēji būs visi. Arī tie, kuri sākumā domās, ka viņi varbūt ir ieguvēji," uzsvēra Zone. "Un otra lieta, kas raksturīga Sēlijai, ka ar kultūrvēsturisko zemju likumu Sēlija ir ieguvusi atsevišķas teritorijas statusu. Tad būtu ļoti svarīgi arī vēlētājiem pievērst uzmanību, ka no viņu izšķiršanās būs atkarīgs, cik lielā mērā to varēs izmantot novada attīstībai."

Bet starp galvenajiem politiskajiem līderiem Jēkabpilī – esošajiem vai arī bijušajiem - nevienam neesot būtisku priekšrocību. Un skaidrības nav arī par vienu no visilglaicīgākajām pašvaldību vadītājām - Irēnu Sproģi Salas novadā. 

"Sala vēl gaida savu Satversmes tiesas lēmumu," neskaidro situāciju raksturoja Zone. "Viņi ir apstrīdējuši. Vai tas neuzjundīs kādas korekcijas, par to grūti spriest."

Savukārt Vidzemes pusē starp trim lielākajām un spēcīgākajām pilsētām – Valmieru, Cēsīm un Smilteni - lielākās vēlēšanu kaislības prognozē par varu Cēsīs.

"ReTV" Ziņu dienesta vadītāja Dana France saskata, ka pašreizējai Cēsu vadībai varētu būt izaicinājums joprojām palikt amatā.

"Jo Cēsis ir pilsēta, kura valstī ir ļoti pamanāma. Tu esi valstī pamanīts kā politiķis," paskaidroja France. "Tev ir lielāka iespēja, tā teikt, būt zirgā. Tā ir iekārojama pozīcija – Cēsis."

Valmierā un Smiltenē vairāk varētu būt diskusiju par to, kā turpmāk saimniekot pilsētām pievienoto mazo novadu teritorijās. 

"Izaicinājums viņiem būs, kad pievienos Api, kas ir pierobeža. Kā nodrošināt līdzīgi kā Valmieras novadā to, ka arī novada malā esošie, pierobežā dzīvojošie ir tie cilvēki, kuri jūt tieši to pašu attieksmi, kas ir Smiltenes centrā," uzsvēra France.

Par to, cik daudz un cik kvalitatīvi jaunajos novados būs pašreizējai varai alternatīvi piedāvājumi, spriest varēs pēc 6. aprīļa, kad būs beigusies sarakstu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt