Naturalizācijas dienas PMLP - naturalizēties gribētāju ne sevišķi daudz

Neliela interese par iespēju iegūt Latvijas pilsonību trešdien bija manāma Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP)  Naturalizācijas dienā. Lai veicinātu nepilsoņu izpratni un interesi par naturalizāciju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde veic individuālas speciālistu konsultācijas ar nepilsoņiem, tāpat uzsāk aktīvāku komunikāciju sociālajos medijos.

Katru gadu samazinās to cilvēku skaits, kas naturalizācijas kārtībā iegūst Latvijas pilsoņa pasi, un tas ir saistīts gan ar nepilsoņu bailēm no valodas eksāmeniem, gan vienkāršu nevēlēšanos šos eksāmenus kārtot. Tāpat līdz šim pilsonības un integrācijas jautājumi tikuši atstāti novārtā, izpētījuši eksperti.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē no rīta un dienas vidū novērojama neliela rosība, vairāki cilvēki ieradušies nomainīt veco pasi pret jaunu. Apkārt dzird gan latviešu, gan krievu un arī angļu valodu, jo liela daļa nākuši saņemt arī uzturēšanās atļaujas vai deklarēt savu dzīvesvietu Latvijā. Par naturalizāciju interesējas tikai retais.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs norāda - cilvēki joprojām nav raduši pie tā, ka ar dokumentiem jāpierāda tas, ka Latvijā ir nodzīvoti vismaz pieci gadi, un tas daļu, iespējams, attur.

"Ja agrāk pietika ar to, ka dzīvesvieta bija deklarēta un šo faktu mēs varam redzēt attiecīgā datu bāzē, tad tagad tas ir jāpierāda ar dokumentiem, un personas, kas nestrādā, nemācās, nav bezdarbnieki, nekādā oficiālā saistībā nav ar valsts iestādēm, viņiem ir sarežģījumi. Ja cilvēks ir uzturējies Latvijā, tad viņš var atrast tam pierādījumu, ka viņš ir bijis Latvijā. Vispopulārākās ir izdrukas no interneta bankas, kurās redzams, ka viņš ir veicis finansiālus darījumus, teiksim,"Maximā" izņēmis naudu vai iepircies "Rimi" un tamlīdzīgi," saka pārvaldes direktors Igors Gorbunovs.

Pārvaldes aptaujas ar nepilsoņiem arī rāda, ka piektdaļa Latvijas nepilsoņu nepietiekami pārvalda latviešu valodu, vēl tikpat daudzi gaida kādus atvieglojumus eksaminēšanas kārtībā, bet vēl citi jūtas aizvainoti, ka tiem pilsonība nav pienākusies no dzimšanas. To apliecina arī uz vietas satiktie iedzīvotāji. Vīgauts sevi sauc par lietuvieti, kaut gan viņam nav ne Latvijas, ne Lietuvas pases, nepilsone ir arī viņa sieva Alla un mazā meitiņa. Viņš trešdien atnācis saņemt jaunu nepilsoņa pasi, jo vecajai izbeidzies termiņš.

"Es lietuvietis, esmu šeit dzimis, es gaidu, kad varbūt man būs vieglāk dabūt to naturalizāciju, vai paņemšu Lietuvas pilsonību. Man vienkārši negribas tur iet un nodot kaut kādu eksāmenu," saka Vīgauts.

Nepilsoņa pasi atnācis samainīt arī kāds krievvalodīgs kungs. Viņš iespēju naturalizēties nemaz neapsver. "Tā, kā ir tagad, man nav slikti. Es bieži braucu uz Krieviju. Pagaidām šādi man ir labāk. Man jau tāpat drīz ir jāiet pensijā un pilsonību man nevajag," viņš norāda.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde gan cer, ka ar Naturalizācijas dienām, kas notiek trešdien un ceturtdien, spēs uzrunāt Latvijas nepilsoņus. To cerēts darīt arī sociālajā tīklā tviterī. Interese tviterī arī nav sevišķi liela. "Baltic Institute of Social Sciences" pētniece un pētījuma par Latvijas nepilsoņu integrāciju autore Inese Šūpule norāda, ka liels ir pieaugušo un gados vecāko nepilsoņu īpatsvars. Bērni un jaunieši, kas arī aktīvāk patērē sociālos tīklus, ir vien 4% no visiem nepilsoņiem.

Intervijās ar nepilsoņiem pētniece noskaidrojusi, ka vāja ir motivācija eksāmenu kārtot.

"Nav motivācijas, nav vajadzības un nav vēlēšanās. Pārsvarā nepilsoņi skatās uz šo pilsonības statusu no praktiskā izdevīguma pozīcijām - ko man tas dos? Cik man lielas pūles tas prasīs, tagad šo te [eksāmenu] kārtot? Jo tas, protams, prasa piepūli - kārtot dokumentus un likt eksāmenu," stāsta Šūpule.

Tāpat liela daļa nepilsoņu, kas izvēlas naturalizēties, to dara tāpēc, ka Latvijas pase paver ceļu uz Eiropu. "Ir nepieciešama šī pilsonība, piemēram, lai profesionāli attīstītos, darba iespēju dēļ. Vai arī citi vēlas aizbraukt no Latvijas un tāpēc viņiem vajadzīga Latvijas pilsonība, kas paver labākas iespējas saņemt kaut kādas atbalsta sistēmas citās valstīs," viņa piebilst.

Vienlaikus eksperte norāda, ka maz uzmanības pēdējā laikā pievērsts tieši pilsonības un integrācijas jautājumiem. Pagājušajā gadā naturalizācijas procesā Latvijas pasi ieguva 939 iedzīvotāji, tikmēr kaimiņos, Igaunijā, kur arī nepilsoņu kopējais skaits samazinās, aktivitāte bijusi lielāka. Tur pērn naturalizējušās teju 1600 personas.

 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti