Pašlaik Baltijas debesīs patrulē 16 NATO iznīcinātāji, savukārt rudenī to skaits tiks samazināts līdz astoņiem. Līdz konfliktam Ukrainas austrumos patrulējošo iznīcinātāju skaits bija četri.
Šāds lēmums pieņemts, neraugoties uz to, ka pēdējā laikā Krievijas gaisa spēku lidaparāti arvien biežāk manāmi pie NATO un Eiropas Savienības valstu, tostarp Latvijas robežām.
NATO spēku patrulēšana virs Baltijas valstīm sākta 2004.gadā, kad Lietuva, Latvija un Igaunija kļuva par alianses dalībniecēm. Pašlaik šo gaisa telpu sargā Norvēģija un Itālija, kuras iznīcinātāji bāzējas Lietuvā, Lielbritānijā un Beļģijā.
Vēstīts, ka Baltijas valstis savai drošībai lielāku uzmanību pievērš kopš pagājušajā gadā notikušās Krimas aneksijas, kad Krievija to iekļāva savā teritorijā, atņemot Ukrainai. Pēcāk sekoja Krievijai lojālu kaujinieku un grupējumu kaujas ar Ukrainas armiju.
Šogad jūnijā izskanēja ASV iecere izvietot smago bruņojumu apmēram 5000 ASV karavīriem vairākās Austrumeiropas un Baltijas valstīs, tostarp Latvijā.
Tāpat pēc saspīlējuma Ukrainā NATO valstu ministri nolēma trīskāršot alianses ātrās reaģēšanas spēku personālsastāvu, palielinot to no pašreizējiem 13 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem cilvēku.
