Pusdiena

Grozījumus speciālo ekonomisko zonu likumā kritizē kā sasteigtus un nepārdomātus

Pusdiena

Pusdiena 01.07.2016

Kanāda uz Latviju nosūtīs tūkstoš karavīru NATO īstenotā programmā

NATO programmā Kanāda uz Latviju nosūtīs 1000 karavīrus

Kanāda apstiprinājusi, ka vadīs ceturto no NATO bataljoniem, kurus paredzēts izvietot Baltijas valstīs un Polijā. Kanādiešu karavīri būs bāzēti Latvijā, vēsta diplomātiskie avoti. NATO pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Baltijas valstīs un Polijā tiks izvietoti četri alianses bataljoni, kas nozīmēs kopumā līdz četriem tūkstošiem karavīru.

Kopā ar ASV, Lielbritāniju un Vāciju Kanāda būs ceturtā valsts, kas vadīs vienu no četriem NATO rotācijas bataljoniem, kurus paredzēts izvietot Baltijas valstīs un Polijā. Kanādas valdības izplatītajā paziņojumā norādīts, ka tā „izveidos un vadīs” NATO kaujas grupu, kas „sniegs ieguldījumu NATO pastiprinātai klātbūtnei Centrāleiropā un Austrumeiropā”.

Aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans norādīja, ka „Kanāda stāv kopā ar saviem NATO sabiedrotajiem strādājot pie agresijas atturēšanas un miera un stabilitātes nodrošināšanas Eiropā”. Arī ārlietu ministrs Stefans Dions uzsvēra – „Kanāda pastiprina savu lomu NATO eiroatlantiskās miera un drošības atbalstam”.

Vairāk detaļu paziņojumā nav sniegts, norādot, ka tās tiks paziņotas NATO samitā Varšavā, kas sāksies pēc nedēļas.

Tomēr saskaņā ar NATO diplomātiskajiem avotiem, Kanādas bataljons būs bāzēts Latvijā. ASV vadīs bataljonu Polijā, Vācija – Lietuvā, bet Apvienotā Karalistes bataljons atradīsies Igaunijā. Tādas valstis kā Dānija un Francija sniegs ieguldījumu ar mazākām vienībām.

Bataljonā ietilpst līdz vienam tūkstotim karavīru. Līdz ar to kopumā Baltijas valstīs un Polijā paredzēts izvietot līdz četriem tūkstošiem karavīru.

Iepriekš tika lēsts, ka šādu soli Kanāda varētu spert pēc ASV lūguma. Kā norāda ziņu aģentūra AFP, šis Kanādas paziņojums nācis klajā dienu pēc ASV prezidenta Baraka Obamas mudinājuma aktīvāk atbalstīt NATO.

Par alianses dalībvalstu vienošanos NATO austrumu flangā izvietot četrus bataljonus tika paziņots jūnija vidū. Alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka lēmums dod „skaidru signālu, ka NATO ir gatava aizstāvēt jebkuru dalībvalsti”.

Plāns paredz, ka katram no bataljonam ir vadošā jeb ietvarvalsts, kurā savu ieguldījumu ar mazākām vienībām sniegs arī citas NATO dalībvalstis. Sarunās Varšavas samitā tiks precizēts, kuras valstis un cik lielā mērā sniegs savu ieguldījumu.

Kanādas stingri nosodījusi Krievijas īstenoto Krimas aneksiju un Kremļa lomu konfliktā Ukrainas austrumos. Kanādas valdību vadošie liberāļi varas grožus pēc vēlēšanām pagājušajā gadā pārņēma no konservatīvajiem, kas pret Krieviju bija ieviesuši ekonomiskās sankcijas. Jaunā valdība iepriekš norādījusi, ka turpinās šo politiku, cik ilgi nepieciešams, piebilstot, ka vienlaikus ir atvērta dialogam spriedzes mazināšanai.

NATO lēmumu par alianses klātbūtnes palielināšanu Austrumeiropā pieņēma pēc kara izcelšanās Ukrainas austrumos. Krievija šos soļus nosodījusi un palielinājusi spēku apjomu valsts rietumdaļā, sakot, ka tā ir atbilde NATO rīcībai. Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēl ceturtdien, 30.jūnijā, aliansi apsūdzēja par militārā līdzsvara graušanu Eiropā un cenšanos Maskavu ieraut bruņošanās sacensībā. NATO šādas apsūdzības noraidījusi kā nepamatotas.

Kanāda jau iepriekš norādīja, ka lems par savu karavīru sūtīšanu uz Baltiju un Poliju NATO programmas Austrumeiropas drošībai ietvaros.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti