Ar lēmumu izvietot trijās Baltijas valstīs un Polijā NATO spēku bataljonu kaujas vienības, Ziemeļatlantijas alianse ir pārliecinoši apstiprinājusi vienu no galvenajiem organizācijas pamatprincipiem – ja tiks uzbrukts kādai no dalībvalstīm, pārējie sabiedrotie ir gatavi iesaistīties sabiedroto aizstāvēšanā. Tieši tāpēc nozīmīgs ir faktors, ka Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā izvietotie spēki būs daudznacionāli. Kā norāda NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, lai arī ļoti nozīmīga, šī tomēr ir tikai daļa no NATO spēju pastiprināšanas alianses austrumu flangā.
Četru bataljonu pastiprinātā klātbūtne ir ļoti nozīmīgs elements, taču tas ir tikai viens no piemēriem NATO veikumam, uzsvēra Stoltenbergs.
"Reāla klātbūtne ir viena lieta, taču spēja nepieciešamības gadījumā pastiprināt un izvietot vēl papildus spēkus, ir vēl viens nozīmīgs aspekts tam, ko mēs esam darījuši kopš pagājušā samita Velsā. Mēs esam trīskāršojuši NATO reaģēšanas spēkus, esam izveidojuši jaunas kaujas vienības, mums ir vairāk aprīkojuma, vairāk apmācību, vairāk štābu un vairāk plānošanas. Ir arī citi elementi, kā izlūkošana, novērošana un brīdināšana. Tāpēc – formāla klātbūtne ir svarīga, taču tikpat svarīga ir spēja palielināt spēkus vēl vairāk, ja nepieciešams," pauda NATO ģenerālsekretārs.
Šis samits jau tiek dēvēts par kārtējo vēsturisko samitu, turklāt vēsturisku tieši mūsu reģiona valstīm, jo kopš pievienošanās blokam šī faktiski ir pirmā reize, kad tieši mēs esam uzmanības centrā. Kā norāda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, pārsteidzoša ir alianses dalībvalstu vienotība jautājumā par nepieciešamību izvietot spēkus Baltijā un Polijā, jo varēja sagaidīt, ka pret šādu iniciatīvu varētu iebilst alianses dienvidu valstis. Rinkēvičs arī uzskata, ka pagaidām nevar prognozēt, cik ilgi šie spēki Baltijā paliks un kāds tieši būs to sastāvs.
Ārlietu ministrs Rinkēvičs uzsvēra, ka NATO lēmums nav uzskatāms par īstermiņa projektu.
"Valstīm būs jārotē, valstīm būs jāpiedalās. Es baidos, ka šī klātbūtne būs uz tik ilgu laiku, kamēr mums ir tāds kaimiņš ar tādu uzvedības modeli austrumos, kāds viņš ir. Un ar to es domāju Krieviju. Tāpēc šeit mēs vēl redzēsim ļoti daudzu valstu karavīrus vai nu kā sauszemes spēku kompetenti, vai nu kā jūras spēku patruļas komponenti, vai nu kā gaisa telpas patrulēšanas komponenti," paskaidroja ministrs.
Arī Latvijas ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds uzskata, ka Latvijai ir pilnīgi noteikti jābūt apmierinātai ar sasniegto rezultātu, vienlaicīgi gan to nodēvējot par atturēšanas zemāko līmeni.
Sprūds par nepamatotām uzskatītu cerības, ka varēja būt kaut kas stipri vairāk. "Būsim reālisti un nebūsim naivi, ka tagad tiks sūtītas smagās tanku divīzijas un brigādes – pa divām vai vienai katrā valstī. Ir sasniegts tas, par ko mēs vēl iedomāties nevarējām pirms diviem, trijiem gadiem. No otras puses nevajag arī pārspīlēt, jo šī ir atturēšana ne jau ar konkrētu teritoriju reālu aizstāvēamību, bet gan ar to, ka citiem sabiedrotajiem būs jāiesaistās un viņi nevarēs neiesaistīties. Tas ir atturēšanas zemākais jeb minimālais variants. Ar to ir jārēķinās. Diplomātija turpinās un akmenī nekas nav iekalts ne uz pozitīvo, ne negatīvo pusi," viņš teica.
Kā norāda Sprūds, bez nepieciešamās infrastruktūras sagatavošanas, Latvijai ir jāizpilda vēl kāds nopietns mājasdarbs, proti, jāstrādā pie sabiedrības saliedētības, lai pierādītu sabiedrotajiem, ka mēs esam vienots un uzticams partneris un sašķeltā sabiedrība nevar kalpot par pamatu bažām par iespējamu šāda vājuma izmantošanu situācijas destabilizēšanai reģionā.
