Pasaule joprojām cītīgi turpina sekot notikumiem Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) pēc tur notikušajām prezidenta vēlēšanām. Daudz tiek runāts par to, kā Džo Baidena nokļūšana prezidenta amatā ietekmēs turpmāko ASV politiku un attiecības ar citām valstīm. Tādēļ Latvijas Radio NATO ģenerālsekretāra vietniecei publiskās diplomātijas jautājumos Baibai Bražei jautāja, kā Baltā nama saimnieka maiņa varētu mainīt atmosfēru NATO aliansē. Viņa gan atturējās to plašāk komentēt, norādot, ka NATO nekad nekomentē dalībvalstu iekšpolitiku, tomēr viņa skaidroja,
ka ASV nekad alianses labā nav darījusi tik daudz kā tagad.
„Kopumā tā pakete, kas ir gan finanšu investīciju, gan klātbūtnes ziņā… Tas ir lieliski, kas šobrīd no ASV puses tiek darīts. Esam, es domāju, visi pietiekoši priecīgi un apmierināti ar to. Neskatoties uz to, ka ir kaut kādi politiski saasinājumi, gan atturēšanas, gan aizsardzības ziņā nekas netika ietekmēts,” stāstīja Braže.
Tiesa, NATO ietekmējusi Covid-19 pandēmija, kuras dēļ aliansei dažādās lietās nācies pielāgoties, apgūstot arī jaunas iemaņas. Pandēmijas radītā krīze, viņasprāt, vēl vairāk likusi novērtēt alianses pastāvēšanu.
„Arī aizsardzības ziņā bija jāveic piemērošanās, piemēram, samazinot dalībnieku skaitu atsevišķos vingrinājumos, aizvietojot to ar daudzām citām inovatīvām un pārliecinošām spējām. Atsevišķās mācībās tika vingrināts tas, kā pārvarēt tā saucamās gan raķešu, gan gaisa telpas aizsardzības atsevišķās vietās (..), jo ir šie burbuļi, kas tiek izveidoti, kuros it kā nedrīkst ielidot un tiem pietuvoties. Ļoti daudz uzmanības pievēršam arī jaunām tehnoloģiskajām spējām NATO ietvaros,” stāstīja alianses ģenerālsekretāra vietniece.
Atbildot uz jautājumu, kā Covid-19 krīze varētu ietekmēt dalībvalstu apņemšanos atvēlēt savai aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta, bijusī Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē minēja, ka jau sesto gadu pēc kārtas aizsardzības izdevumi tiekot palielināti. Neskatoties uz krīzi, tas būtu jāturpina.
„Protams, it sevišķi šī brīža neparedzamajā pasaulē pēdējais, ko mēs varam gribēt, ir, ka veselības krīze kļūst par drošības krīzi.
Līdz ar to, protams, ka valstīm ir jāvirza pietiekoši līdzekļi aizsardzībai un pareizajām spējām,” sacīja Braže.
Aktuālas joprojām ir arī attiecības pašā alianses iekšienē, šeit domājot tieši Turcijas darbības, kas reizēm citu dalībvalstu vidū rada satraukumu vai pat asas nesaskaņas, kā, piemēram, starp Turciju un Franciju.
NATO ģenerālsekretāra vietniece uzsvēra:
„Mēs esam ģimene ar visām no tā izrietošajām sekām. Protams, ka mēs esam atšķirīgi. NATO viennozīmīgi ir arī par vērtībām, tādām kā runas brīvība un reliģijas brīvība, tādēļ ir skaidrs, ka arī šajā jomā ir jāatrod savstarpēja sapratne par to, kas ir un kas nav pieņemams.”
Viņa piebilda, ka veidi, kā atšķirības risināt, ir ļoti praktiski, tādēļ pašā NATO notiek militārās deeskalācijas sarunas, tiekas vairāku valstu militārpersonas. Un no NATO puses tiekot atbalstīts arī tas, ka plašākas diplomātiskas sarunas ar reģionu veic arī Vācijas prezidentūra.
