Kopumā sabiedrībā noskaņojums bēgļu uzņemšanas jautājumā ir raksturojams ar bailēm no svešā un nezināmā, norādīja Sārts. Viņš gan piebilda, ka tas ir vienkāršots skatījums, jo ir dažādi cilvēki ar atšķirīgiem skatījumiem.
Bēgļu negatīvais efekts gan tiek pārspīlēts, īpaši skatoties uz informāciju sociālajos medijos, kur lielākoties koncentrējas uz emocionālo aspektu, un tas cilvēkus biedē. Šīs negatīvais efekts gan ir krietni nepamatots.
NATO izcilības centrs, pētot šo informācijas plūsmu, pamanījis tajā mērķtiecīgu stratēģiju. Salīdzinot situāciju Latvijā, Lietuvā un Somijā, redzamas paralēles. Ar šo informāciju panāktie efekti šķeļ sabiedrības un Eiropu.
Pašlaik centrs pēta šīs informācijas izcelsmi un salīdzina dažādas valstis, lai redzētu, vai tur ir līdzīgas metodes un, iespējams, tās nāk no viena avota.
Sārts atklāja, ka daļu informācijas izplata automatizētas sistēmas, bet tā esot neliela daļa.
Savukārt informācijas pastiprinātāji, kas paši to nerada, bet gan izplata, bieži vien ir tie paši, kas izmantoti informācijas izplatīšanai par Ukrainas konfliktu.
Tā dēvēto interneta troļļu darbība mazāk redzama komentāru līmenī. Kopumā gan šie troļļi spēj radīt emocionālu efektu, bet ne mainīt iedzīvotāju viedokli.
