Skolotājai rakstot uz tāfeles, tas pats parādās arī katra bērna mūsdienu burtnīcā – planšetē. Fizikas, ķīmijas un matemātikas uzdevumus šādās planšetēs šogad risina Natālijas Draudziņas vidusskolas 10. klases skolēni. „Uzdevumus rēķinām. Iedod tādu attēlu kā darba lapu, mums ir jāizpilda, atbildes jāieraksta utt. (..) Es esmu pieradis pie datoriem. Man tā nav problēma,” saka 10.klases skolnieks Adrians.
„Nedaudz savādāk kā dators. Nebija uzreiz saprotams. No sākuma mūs tā kā apmācīja, kā tas jādara, bet vēlāk jau ar laiku pierod. (..) Tieši šīs stundas ir pēdējās divas, un daudziem tā kā nemaz negribas „bastot”, vienmēr iet ar prieku,” piebilst viņa klasesbiedre Elīna.
Bez eksaktajām zinātnēm digitālajā klasē notiek arī valodu mācību stundas. Skolēni smejas, ka tagad reizēm sanāk pašiem pamācīt skolotājus, kas un kā. Skolas direktors gan uzsver – skolotāji darbu ar jaunajām tehnoloģijām apgūst ātri.
Skolas direktors Pēteris Ševčenko norāda, ka skolotāji parasti pret jauninājumiem ir skeptiski. Taču ar laiku tos spēj pieņemt. „Ķīmijas skolotāja jau ļoti gados, pensionēta jau, savā laikā teica – e-klase? Man būs jāstrādā ar datoru? Nekad! Kā jūs domājat, kurš bija viskārtīgāk aizpildījis e-klasi un izdarījis? Viņa, protams,” saka Ševčenko.
Skolotājs uz savas tāfeles var arī jebkurā brīdī paskatīties, kas notiek katrā no 27 skolēnu planšetēm – piemēram, vai kāds uzdevumu vietā neraksta vēstules „Facebook”. Iekārtu kopums, protams, ir dārgs, un direktors atzīst – kamēr šī klase nebūs bez apstājas noslogota, nākamo iekārtot nav plānots. „Mums viņa [iekārta] ir vairāk tāpēc, ka mums ir peldbaseins un sporta komplekss, ar kuru mēs varam it kā šo pašvaldības naudu ielikt skolas maciņā. Bet tā ir pašvaldības nauda jebkurā gadījumā. (..) Tas nav lēts pasākums, es varu pateikt, ka pilns komplekts, ja mums būtu, ieskaitot serveri un arī bezvadu printeri, tad tas maksātu 50 000 ASV dolāru,” atzīst Ševčenko.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) sava priekšteča pēdās neiet. Viņš piekrīt – šādas klases ir Latvijas skolu nākotne, bet nav runa par tuvākajiem diviem, trim gadiem. „No astoņiem latiem uz vienu skolēnu ir samērā tālu līdz planšetdatoru iegādei. Mums ir Satversme, kas saka – mācību līdzekļi jānodrošina bez maksas, līdz ar to, ja mēs ieviesīsim visur šāda veida digitālo mācību, mums būs jānodrošina katram skolēnam šāda veida planšetdators. Ar esošajām cenām mums ir, teiksim tā, zināmas finansiālas grūtības,” norāda ministrs.
Ķīlis pienākumu pildīšanas laikā gan izteicās, ka Latvijas skolās planšetdatorus plaši izmantos jau no 2014. gadā. Pēc ministra aprēķiniem, neiegādājoties pašas dārgākās iekārtas, planšetdatoru ieviešana Latvijas skolās būtu izmaksājusi aptuveni 20 miljonus latu.
