Tieša runa

Tieša runa: «ASV sankcijas pret Lembergu: vai oligarhu ēras beigas?»

Tieša runa

Tieša runa: Par ko liecina 1500 darbinieku atlaišana VAS “Latvijas dzelzceļš?

Tieša runa: «Vai stiprais alkohols kļūs dārgāks?»

Narkoloģe: Nejūtam valsts politiku alkohola patēriņa mazināšanai Latvijā

Narkologi savā darbā nejūt tādu valsts politiku, kas būtu vērsta uz alkohola patēriņa mazināšanu Latvijā. To Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Tieša runa" atzina Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģijas palīdzības dienesta stacionāra  virsārste, narkoloģe Sarmīte Skaida.

Runājot par 2017. gadā nodokļu reformā atbalstīto ieceri palielināt stiprā alkohola akcīzi no 2020. gada 1. marta par 30%, finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība") LTV raidījumā atzina, ka ar šo nodokļa palielinājumu budžetā plānots papildus iekasēt aptuveni 25 miljonus eiro.

Dālderis atzina, ka akcīzes nodoklis paaugstināts arī iepriekš, taču tas alkohola patēriņu Latvijā līdz šim nav mazinājis.

Narkoloģe Skaida atzina, ka narkologi neredz valsts politiku alkohola patēriņa mazināšanai Latvijā. Viņasprāt, tikai ar akcīzes nodokļa celšanu alkoholam neizdosies mazināt alkohola patēriņu. Vairāk naudas būtu jāatvēl profilaksei, arī ārstēšanai, tāpat būtu jāierobežo alkohola pieejamība. Piemēram, Lietuvā alkoholu nav iespējams nopirkt degvielas uzpildes stacijās.

Runājot ar pacientiem, narkoloģe secinājusi, ka problēma nav nelegālais alkohols, bet gan tā sauktie veikali-kafejnīcas, kur alkoholu iespējams nopirkt arī pēc plkst. 22.

 "Tā ir tā nakts tirdzniecība. Kad runāju ar saviem pacientiem, viņi saka, ka šādās vietās pirkuši alkoholu," sacīja Skaida,

norādot, ka "problēmas ir milzīgas". Narkologus īpaši satrauc pieaugošais pirmreizējo pacientu skaits, kas agrāk nebija manāms.

Tikmēr Salacgrīvas novada domes vadītājs Dagnis Straubergs (Latvijas Reģionu apvienība) LTV raidījumā "Tieša runa" pauda satraukumu par marta sākumā plānoto akcīzes nodokļa celšanu alkoholam.

Tas pierobežā mazinās Igaunijas iedzīvotāju pieprasījumu pēc alkohola, kā dēļ darbu varētu zaudēt ap 60 cilvēki, lēsa Straubergs.

Tāpat pircēju skaita kritums, pēc pierobežas pašvaldības vadītāja teiktā, negatīvi ietekmēs citus biznesus – vietējās viesnīcas, restorānus.

Saeimas deputāte, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) LTV raidījumā atzina, ka alkohola akcīzes celšanas mērķis bija palielināt nodokļa ieņēmumus budžetā. Viņa atzina, ka var saprast pierobežas pašvaldības, kur ar alkohola tirdzniecību cenšas izdzīvot. Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, valdībai būtu jāstrādā pie tā, lai akcīzes nodokļa likmi Baltijas valstīs izlīdzinātu.

Savukārt Saeimas deputāte, labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV) raidījumā atzina, ka martā iecerētais akcīzes nodokļa pieaugums būtu pārāk liels. Viņasprāt, akcīzes pieaugumam no šā gada marta būtu jābūt  lēnākam.

KONTEKSTS:

Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tika plānota nodokļa reformas ietvaros, ko valsts uzsāka 2017. gadā. Ar akcīzes nodokļa paaugstinājumu tika paredzēts kompensēt ieņēmumu samazinājumu citos budžeta posteņos. Plāns paredz palielināt stiprā alkohola akcīzi jau no 2020. gada 1. marta par 30%.

Nevalstisko organizāciju pārstāvji prognozēja, ka tas var veicināt nelegālo biznesu, kā arī iznīcināt pierobežu tirdzniecību. Koalīcijas partiju “KPV LV” un Jaunā konservatīvā partija deputāti rosinās diskutēt par lēnāku akcīzes nodokļa kāpumu alkoholam.

Veselības ministrija (VM) skatīšanai valdībā iesniegusi alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projektu 2020.-2022.gadam. Tas paredz virkni iniciatīvu, tostarp noteikto pieļaujamo alkohola koncentrāciju asinīs visiem transportlīdzekļu vadītājiem samazināt līdz 0,2 promilēm. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti