Sarūsējušas konstrukcijas, betona grīdā caurums un nolupis apmetums ir aina, kas nereti paveras, aplūkojot Rīgas mikrorajonu un centra daudzdzīvokļu namu balkonus. Sestdien Dzirciema 39. nama trešajā stāvā balkona konstrukcijas uzkrita otrā stāva balkonam, savainojot kādu vīrieti.
Konkrēto namu apsaimnieko Rīgas namu pārvaldnieks, tomēr no dzīvokļa īpašnieka sūdzības par balkona tehnisko stāvokli nav saņemtas, apgalvo Rīgas namu pārvaldnieka valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe.
„No konkrētā dzīvokļa sūdzību nav bijušas. Un jāsaka, ka arī pēdējo divu gadu laikā iedzīvotāji nav izmantojuši kaut kādas savas kopā sanākšanas iespējas un lemt par to, kas mājās darāms. Tas faktiski ir rezultāts tam, kas ir noticies," saka pārvaldnieks.
Rīgas namu pārvaldnieks namus apseko divas reizes gadā. Kamēr jumtus un pagrabus novērtēt ir viegli, pretējais jāsaka par balkoniem. Lai apsekotu balkonus un novērstu to bojājumus, nepieciešama sadarbība ar dzīvokļa īpašnieku. Proti, apsekotājs uz balkona var nokļūt tikai šķērsojot dzīvokli, kas ne vienmēr vainagojas panākumiem. Namu pārvaldniekam jau divas dienas pēc negadījuma nav izdevies iekļūt Dzirciema ielas dzīvoklī.
„Mēs ejam un apsekojam. Apsekojam tajā apjomā, kur mēs tiekam klāt. Ja, piemēram, pie jumta vai ārējām komunikācijām mēs tiekam pietiekoši normāli, tad, piemēram, balkoni vai komunikācijas, kas kā stāvvadi iet cauri dzīvoklim, mēs tiekam klāt tikai tajā brīdī, kad tur kāds mūs gatavs ielaist. Iedomāsimies situāciju, kad nāk apsekot balkonu, netiekam dzīvoklī, un tad inženieris staigā kaut kur zem balkona ar binokli vai vēl kaut ko un šādā veidā mēģina novērtēt to stāvokli. Tas nav īsti normāli," uzskata Straupe.
Ne tikai galvaspilsētā, bet arī visā valsī novērojamas privātās daudzdzīvokļu mājas avārijas stāvoklī, kuras dažādu apstākļu dēļ neremontē un apdraud gājēju drošību.
„Acīmredzot, ja īpašniekam nav vēlmes vai finansiālo iespēju savu īpašumu uzturēt, tad varbūt jārisina atkal jautājums par šāda nekustamā īpašuma nojaukšanu. Tad pēc tam rēķina piestādīšanu īpašniekam. Kaut gan tas tiesiski ir diezgan sarežģīts process," norāda Rīgas domes pārstāve Ingrīda Mutjanko. Viņa norāda, ka jautājumu var risināt, arī atsavinot īpašumu, ja reiz to nevar uzturēt kārtībā.
Nesošās balkona konstrukcijas ir nama kopīpašums un pieder visiem dzīvokļu īpašniekiem domājamās daļās. Tas nozīmē, ka balkonu remonts ir jāveic no dzīvokļu īpašnieku kopējiem maksājumiem, kas daļā gadījumu kavē kritisko balkonu remontu. Proti, citu dzīvokļu īpašnieki nevēlas maksāt par remontu, kas viņus neskar tieši. Rīgas namu pārvaldnieka valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe norāda, ka nākotnē plānots cīnīties ar šādām situācijām.
„Mēs nāksim arī ar savu priekšlikumu, izmaiņas, ka tie elementi, kas ir bīstami ne tikai pašiem mājas iedzīvotājiem, bet arī tiem, kas iet gar māju, piemēram, ja mēs runājam par balkoniem, tad mēs varētu veikt remontus, neprasot iedzīvotājiem. Tad mēs ejam un novēršam. Bet tad ir jāsaprot, ka tas maksā pietiekoši dārgi un iedzīvotājiem tas rēķins palielināsies šādā situācijā. Bet tā ir neizbēgama situācija, tas vienkārši atvieglotu lēmumu pieņemšanas procedūru," saka Straupe.
Rīgas namu pārvaldnieks tuvākajā laikā remontus plāno piedāvāt masveidā, lai māju iedzīvotāji apspriestos un savlaicīgi pieņemtu lēmumu par turpmāko rīcību.
