Viņš stāstīja, ka „Rīgas namu pārvaldnieks" katru gadu pārbauda dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli, īpaši pārbauda mājas, kurām tuvojas beigām derīguma termiņš, jo savulaik tas tika pagarināts bez jebkāda pamatojuma.
Straupe stāstīja, ka sliktā stāvoklī ir daudz ēku, ne tikai blokmājas un ķieģeļu būves, kas celtas padomju laikā, bet arī pirmskara laika mājas, 100 un vairāk gadu vecas mājas, vecas koka ēkas. Ir situācijas, kad ēkas pa vidu tika nojauktas, bet tur apakšā palika nevienam nezināmi pagrabi, un pēkšņi parādās kāda bedre pagalma vidū.
Namu apsaimniekotājs atzina, ka šādu ēku pārsegumi brūk katru gadu un tā ir realitāte. „Ir ēkas, kur vizuāli nekas neliecina par problēmām, bet pēkšņi iebrūk kaut kas pagrabā," klāstīja Straupe, norādot, ka tas notiek vēl pirmspadomju laikos celtajos namos.
Savukārt padomju laika ēkām traģiskākā stāvoklī ir balkoni, un tā ir liela problēma, piemēram, rudenī Kurzemes rajonā nogāzās balkons un gājis bojā iedzīvotājs. Straupe aicināja iedzīvotājus arī pašus pievērst uzmanību balkonu stāvoklim, jo uzņēmuma pārstāvjiem ne vienmēr izdodas apsekot visus balkonus, bieži vien iedzīvotāji nemaz neielaiž viņus savos dzīvokļus.
Straupe aicināja nevis lēkāt pa balkonu un filmēt, bet pievērst uzmanību balkona stāvoklim un nepieciešamības gadījumā vērsties pie „Rīgas namu pārvaldnieka", tad uzņēmums to iekļaus remontējamo objektu sarakstā. Straupe gan atzina, ka remonta izmaksas ir jāsadala uz visiem mājas dzīvokļiem, un bieži vien iedzīvotāji iebilst pret papildu izmaksām un no remonta atsakās.
