„Tā mums pilsētā tiešām ir kā epidēmija,” tā tendenci apklāt bojātas fasādes ar aizsargtīkliem raksturo Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Pēc viņa teiktā, īpašnieki tos izvēlas kā vieglāko variantu, lai piesegtu bojājumus, taču nopietnu aizsargspēju šādiem sietiem nav. Tāpēc jau aizpērn pašvaldība lēma tos aizliegt, dodot divas vasaras fasāžu sakārtošanai.
„Šobrīd nav runa par to, ka mēs no 1.septembra redzam zaļu sietu un uzreiz pieliekam paaugstinātu nodokļa likmi. Šobrīd mēs, pirmkārt, ņemam Vecrīgu un Rīgas vēsturisko centru un rakstām visiem ēku īpašniekiem, kāpēc tur atrodas šie sieti un ko viņi plāno darīt. Primārais, protams, ir nevis pats siets, bet ēkas tehniskais stāvoklis.
Būtu diezgan neloģiski, ja īpašnieki izdomātu – ahā, Rīgas pilsētai nepatīk zaļais siets, noņemsim to un jautājums atrisināts! Nekādā gadījumā,” saka Burovs.
Bet no jaunā gada īpašumus, kur zaļie sieti sedz nevis būvdarbus, bet potenciālus graustus, sāks skatīt pašvaldības Vidi degradējošo būvju komisijā. Tiem varēs uzlikt paaugstinātu īpašuma nodokli 3% apmērā no zemes kadastrālās vērtības.
Pēc pašvaldības aplēsēm, Rīgas centrā vien šādu ēku bija aptuveni 160.
Rīgas centrā šovasar bija grūti nepamanīt, ka fasāžu remonts uzņēmis daudz lielākus apgriezienus nekā agrāk. Būvuzņēmuma „Restaurators” vadītājs Mareks Mamajs gan to vairāk saista nevis zaļo sietu aizliegumu, bet ar pērn sākto pašvaldības līdzfinansējumu vēsturisko fasāžu atjaunošanai. Tur piedalījies arī paša uzņēmums.
„Bet mēs arī šogad jau esam saņēmuši vairākus zvanus no īpašniekiem, kuriem varbūt nav dzīvokļu, bet ir ofisi vai kāda viesnīca, un kuri redz – viņiem ir šie sieti un tā vai citādi tas būs jāsakārto. Tā kā es domāju, ka tas ir tikai laika jautājums, kad visi, kas ieraudzīs šo jauno nodokli, sāks meklēt, kā to sakārtot,” saka Mamajs.
Viņš uzteic pašvaldības gatavību ne tikai sodīt, bet arī atbalstīt – divos gados Rīga līdzfinansējusi vēsturisko fasāžu atjaunošanu gandrīz miljona eiro apmērā. Taču ne visi namīpašnieki to uzskata par lielu ieguvumu.
„Tas situāciju neatvieglo. Lai saņemtu šo līdzfinansējumu, ir jāsakārto ļoti daudz dažādu papīru. Ne visiem to ir iespējams izdarīt. (..) Un visiem vienalga šīs naudas nepietiek,” saka Rita Bednarska, kas vada Rīgas Namīpašnieku biedrību. Tā apvieno apmēram 60 nekustamo īpašumu pilsētā, un daudzi no biedriem ir denacionalizēto namu īpašnieki.
Bednarska uzskata, ka lēmums aizliegt zaļos sietus ir pārsteidzīgs: „Protams, zaļie sieti bojā pilsētas skatu, bet namīpašniekiem šobrīd nav tādu līdzekļu, lai varētu sakārtot namu fasādes. Mums šogad ir ļoti liels nekustamā īpašuma nodoklis Rīgā, kas obligāti ir jāapmaksā. (..) Un mums joprojām dzīvokļos atrodas senie īrnieki ar padomju laika īres līgumiem vai neveiksmīgi pārslēgtiem beztermiņa īres līgumiem. Un ļoti daudziem vienkārši nav šo līdzekļu, lai sakārtotu fasādes.”
Zaļie aizsargtīkli Rīgas centrā ilgstoši rotā ne tikai privātīpašumus, bet arī, piemēram, valstij piederošās Ekonomikas ministrijas un citu ēku fasādes.
„Valsts nekustamajos īpašumos” norāda, ka tīkli tiek izmantoti drošības nolūkos un uzņēmums ievēros visas normatīvo aktu prasības, arī par nodokļu nomaksu. Taču, piemēram, Ekonomikas ministrija savu ēku apsaimniekojot pati un rast naudu ēkas renovācijai esot tās pārziņā.
