Namdari no Latvijas cīņu ar savu nu jau bijušo darba devēju – diviem norvēģiem piederošo firmu “Riko Byggservice” – sāka vairāk nekā pirms gada. Uzņēmēji ne tikai kavējās ar algu un citu izdevumu apmaksu par darbu Norvēģijā, bet vēlējās arī pārslēgt sākotnēji noslēgtos līgumus. Turklāt pat oficiāli pārtraukt darba attiecības ar firmu nebija nemaz tik vienkārši, jo Latvijā reģistrētajam uzņēmumam oficiāli norādītajā adresē nav atrodama pat pastkastīte.
Kad izrādījās, ka ar atpakaļejošu datumu laboti arī dati par it kā nomaksātajiem nodokļiem, bijušie “Riko Byggservice” darbinieki vērsās Valsts policijā, paužot aizdomas gan par iespējamo naudas atmazgāšanu, gan citiem pārkāpumiem. Martā no policijas tika saņemts atteikums. Pārliecināti par savu taisnību, namdari turpināja cīņu, pārsūdzot lēmumu prokuratūrā.
Aprīļa beigās prokuratūrā atzina, ka policijas lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu šajā lietā ir nelikumīgs un nepamatots. Cietušie policijā vērsās vēlreiz. Taču arī prokuratūras atzinums nepalīdzēja. Policija izmeklēšanu atteica otrreiz. Atteikuma pamatojums – nav nozieguma sastāva. Vērtējot konkrēto gadījumu, juristi gan atzīst – pārkāpumi, uz kuriem norādījuši cietušie, būtu izvērtējami ļoti nopietni. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tie paši norvēģu uzņēmēji Latvijā reģistrējuši vēl vienu līdzīgu firmu – “Byg Gruppen Riga”.
„Tas nozīmē, ka atkal citi Latvijas pilsoņi var tikt pakļauti šāda veida nodarījumiem, ka viņiem netiek izmaksātas algas, netiek par viņiem maksāti nodokļi un faktiski valsts nereaģē uz šāda veida situāciju. Noteikti reakcijai būtu jābūt, un šī informācija būtu ļoti detalizēti jāpārbauda,” saka tiesībsarga padomnieks Artūrs Kučs.
Prakse rāda, ka ļoti bieži šāda veida darbinieku un uzņēmēju strīdos policija notikušo neizvērtē pēc būtības un atsaka izmeklēšanu, atrakstoties ar formālu iemeslu.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs nesaprot policijas bezdarbību: „Arī šajos gadījumos, kur mēs esam rakstījuši sūdzības, kad darba devējs noved vienu uzņēmumu līdz maksātnespējai, uztaisa citu uzņēmumu, blakus darbojas, pārved darbiniekus, naudas plūsmas tiek virzītas tā, kā viņam vajag. Valsts policija šajā situācijā principā arī – nezinu, vai ir bezspēcīga vai kapacitātes nav, vai vienkārši negrib šo darbu veikt, uzskatot, ka ir citas prioritātes, līdz ar to šī pieredze ir bijusi visbēdīgākā.”
Tādēļ, iespējams, cīņa būtu efektīvāka, uzreiz sniedzot pieteikumu tiesā. Tas gan nenozīmē, ka process būtu ātrs. Vidēji Latvijā šādi strīdi visas tiesas instances iziet pusotra līdz divu gadu laikā. Ja iesaistīta vēl cita valsts, process var būt arī ilgāks.
Problēmas ar darba devējiem ārvalstīs vismaz celtniecības jomā joprojām ir aktuāls jautājums. Saskaņā ar arodbiedrības datiem patlaban Norvēģijā vien strādā aptuveni 200 celtnieku no Latvijas, un pēdējo četru gadu laikā par dažādām problēmām sūdzējušies namdari no 40 dažādām firmām.
