ĪSUMĀ:
- Namam Lāčplēša ielā 123B piešķirs grausta statusu.
- Nama īpašnieks no medijiem izvairījās, viņa juristam žurnālistos nosaucot par cūkām.
- Bijušie nama īrnieki atraduši kur dzīvot un var pieteikties atbalstam.
- Cilvēkus satrauc, ka nav iespējams tikt pēc mantām.
- Policija iekļūšanu ēkā tik drīz nesola, jo jāveic ekspertīze.
- Ēkas īpašnieks uz ielas palikušajiem īrniekiem piedāvājis kompensāciju - 1000 eiro.
- Burovs saka, ka ēkas īpašnieks būs "pa lēto ticis vaļā no īrniekiem", lai ēkas vietā taptu kāds cits projekts.
Ceturtdien, 31. oktobrī, Rīgas domē tika sasaukta pašvaldības atbildīgo struktūrvienību pārstāvju sanāksme, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par namu Lāčplēša ielā 123B un pašvaldības atbalsta iespējām ēkas iedzīvotājiem.
Uz sanāksmi sākotnēji bija ieradies arī nama īpašnieks – Autio Arto Kalevi no Igaunijas. Taču, kad Rātsnamā pamanījis daudzskaitlīgi sanākušos mājas iedzīvotājus, domes namu pametis.
"Ja ir sēde ar speciālistiem, tad jā, bet šī pēc tādas neizskatās, tāpēc es atvainojos," sacīja advokāts Roberts Kantsons.
Kad mikrofons palika tālāk aiz muguras, advokāts nekavējas neapmierinātību ar tikšanās formātu paust arī asāk. "Cūkas!" viņš noteica.
Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs informēja, ka ēkas apsekošanā konstatēts – ēka patlaban nav piemērota dzīvošanai un tajā cilvēki atrasties nedrīkst. Nama īpašniekam uzdots līdz 24. janvārim veikt pasākumus bīstamības novēršanai, un, ja tie netiks veikti, var tikt piemērotas soda sankcijas.
Uz tikšanos domē bija atnākuši daudzi minētās ēkas iedzīvotāji, novēroja LTV. Sanākušos cilvēkus interesēja, kad varēs tikt klāt pārējām mantām, jo, atstājot ēku, paņemts tikai svarīgākais - nav ne drēbju, ne mēbeļu un citu mantu.
Rīgas būvvaldes pārstāvji sanāksmē norādīja, ka daļa ēkas ir pirmsavārijas, daļa - avārijas stāvoklī un tajā iekļūt var tikai ar policijas atļauju.
Burovs sanāksmē pauda, ka ēkas īpašnieks to šovasar nopircis no "Trasta komercbankas" un tagad būs pa lēto ticis vaļā no apgrūtinājuma - īrniekiem. Nākamajā nedēļā ēkai plānots piešķirt grausta statusu un no 1,5 uz 3% paaugstināt nodokļa likmi.
"Viņš iegādājās vasarā, kā viņi paši stāstīja, no "Trasta komercbankas" administratora. Viņi var diezgan pa vienkāršo, pa lēto tikt pie īpašuma bez kādiem apgrūtinājumiem, sākt viņu rekonstruēt, un pēc tam būs kaut kāds skaists, jauns attīstības projekts. Mēs esam par attīstību, bet ne ar tādām metodēm," sacīja Burovs.
Domes Labklājības departamenta pārstāvji sacīja, ka iedzīvotājiem ir piedāvātas pagaidu mītnes dzīvošanai, kā arī ir iespējams pieteikties krīzes pabalstam, kura apmērs atsevišķi dzīvojošai personai ir līdz valsts noteiktajai minimālajai mēneša darba algai (430 eiro), ģimenei – līdz divām valsts noteiktajām minimālajām mēneša darba algām. Tāpat iespējams saņemt arī atsevišķus sadzīves priekšmetus, kamēr nav iespējas piekļūt dzīvokļos esošajām mantām.
Pašvaldība līdz šim saņēmusi 20 iesniegumus par pabalsta piešķiršanu. Kopā palīdzība, iespējams, būtu nepieciešama 60 cilvēkiem.
Lielākā daļa iebrukušās ēkas iedzīvotāju pēc evakuācijas atraduši pagaidu mājvietu pie draugiem vai paziņām, bet četri īrē istabu bet pašvaldības piedāvātajā pagaidu mītnē – Ieriķu ielas sociālajā namā.
"Tukšas sienas, paldies dievam, ka palīdzēja "Sarkanais krusts", atveda matračus, guļam uz grīdas.
Rokas, kājas dreb, paspēju paķert dokumentus, kas bija galvenais, zāles, kā man vajag diabētiķim un vēl... ugunsdzēsējs stāv blakus, saka ātrāk, ātrāk," tā iebrukušās ēkas dzīvokļa īrniece Lidija.
Oksanas dzīvoklim pa šo laiku izsists stikls, izlocītas restes – tajā kāds ielauzies. Nekas liels gan nav paņemts, bet visā mājā ir atslēgta apkure, un iedzīvotāji baidās, ka tur palikušās mantas un mēbeles aukstumā un mitrumā aizies bojā.
"Kad mēs dabūsim tās mantas, šogad nākošgad, pēc diviem gadiem?" vaicā ēka dzīvokļa īrniece Sandra.
Valsts policija drīzu iekļūšanu ēkā nesola, vispirms jāveic ekspertīze un iespējams – jāstiprina nedrošās konstrukcijas. Tikmēr ēkas īpašnieks uz ielas palikušajiem īrniekiem piedāvājis kompensāciju.
"Ar 1000 eiro – mēs varam būt brīvi. Un tas arī skar tikai tos iedzīvotājus, kam ir beztermiņa līgumi," kompensācijas apmēru komentē iedzīvotāja Sandra.
Iedzīvotāju jautājumi nerimās vēl ilgi pēc sēdes, bet pašvaldība uzsvēra – tā tiesīga vien izmaksāt vienreizēju krīzes pabalstu 430 eiro vērtībā. Līdz šim uz to bija pieteikušies vien 20 ēkas iedzīvotāji.
Ēka Rīgā, Lāčplēša ielā 123B, kurai 12.oktobrī vienā no stāviem iegruva griesti, nav ekspluatējama, tāpēc aptuveni 60 nama īrniekiem ir jāmeklē jauni mājokļi, iepriekš aģentūrai LETA pastāstīja ēkas īpašnieku SIA "Amplion Trust" pārstāvis, advokāts Roberts Kantsons.
Uzņēmuma nolīgtais būveksperts ir veicis ēkas apsekošanu un konstatējis, ka tā ir dzīvošanai bīstama un nav ekspluatējama. Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes lēmumu, uzņēmumam ir uzlikts par pienākumu ēku nožogot, bet atsākt tās izmantošanu varēs tikai pēc visu nepieciešamo remontdarbu veikšanas.
Advokāts norādīja, ka patlaban ir grūti prognozēt, cik ilgā laikā varētu būt iespējams veikt visus remontdarbus, taču skaidrs, ka "tas nav nedēļu jautājums", jo būvdarbu veikšanu būtiski varētu ietekmēt ziema un gaidāmie laikapstākļi.
Ceturtā stāva griesti ēkai iebruka 13. oktobrī un no ēkas tika evakuēti visi cilvēki. Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inta Palkavniece ēkas ceturtajā stāvā bija iebrukuši griesti apmēram 30 kvadrātmetru platībā.
