Pēdējos gados sabiedrībā daudz diskutēts par vasaras laika nepieciešamību, bet likumdevējs izmaiņas nav veicis. Kā galvenos trūkumus laika grozīšanā aptaujātie min dabisko bioritmu traucējumus, tomēr laika maiņas ietekme uz veselību nav pierādīta.
''Tas ir papildus aktīvais laiks, kad cilvēki vairāk laiku pavada ārā, atpūšas, nodarbojas ar dažādām izklaidēm, tāpēc pakalpojumu un tūrisma sektoram šī stunda vakarā ir pietiekoši nozīmīga. Arī enerģētikas sektorā, kaut gan nav tik ļoti liels ieguvums, taču mājsaimniecības, privātpersonas to jūt. Lauksaimniecībā var ilgāk strādāt lauku darbos, sākt agrāk un daudz padarīt līdz karstajam laikam. Var teikt, ka arī būvniecības nozarē ir svarīga garā diena, kad var saplānot darbus un, piemēram, ir iespēja strādāt divās maiņās," par vasaras laika ieguvumiem stāsta Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta pārstāvis Edijs Šaicāns.
Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010.gada 26.oktobra Ministru kabineta noteikumi "Par pāreju uz vasaras laiku". Savukārt Eiropas Savienībā (ES) pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm.
Pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks šā gada 30.oktobrī plkst.4 jeb naktī no sestdienas uz svētdienu, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.
