Tur, kur vēl nesen bija Okupācijas muzeja gala siena, viegli kā sviestu tagad zemi caurumo pamatīgs urbis. Šeit top 69 pāļi, uz kuriem balstīsies ilgi plānotais Nākotnes nams. Celtniecības metode īpaši pielāgota vēsturiskā centra apstākļiem. Apkārtesošās mājas reti kura stāv uz pāļiem, līdz ar to dzīšanas procesā būtu ļoti liela vibrācija, kas varētu radīt kaut kādas plaisas, stāstīja “Skonto būves” atbildīgais darbu vadītājs Edgars Savickis. Tādēļ pāļi tiek nevis dzīti, bet gan urbti un lieti.
"Dzenamais pālis tiek vienkārši ar hidraulisko āmuru iedzīts iekšā zemē, līdz sasniedz konkrētu dziļumu vai atduri. Šeit mēs urbjam ar mašīnu, bez vibrācijām, līdz sasniedzam konkrēto dziļumu, iepildām noteikto apjomu cementa suspensijas un izveidojam pāli," pauda Savickis. Arī šāda pāļu būvniecība tomēr rada pamatīgu troksni, bet būvnieki sola līdz Ziemassvētkiem darbus pabeigt. Tad jāgaida, līdz svaigi ielietie pāļi sacietēs, un tad, jau jaunajā gadā, taps ēkas pamati.
Pēc vairāk nekā 10 gadu plānošanas un publiskiem strīdiem, toskait – profesionāļu starpā – vairāk nekā 5 miljonus eiro vērtais līgums par Nākotnes nama celtniecību tika parakstīts šīs vasaras sākumā. Projektu iecerēts pabeigt līdz nākamā gada beigām.
