Civilās aviācijas aģentūra informāciju par bezpilota gaisa kuģi jeb dronu, ar kuru testa lidojuma laikā pārtrūkuši sakari, no īpašnieka saņēma 2. maijā. Uzsāka meklēšanu un noteica ierobežojumus gaisa telpā. Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs atgādina, - pēc dažām dienām meklējumus pārtrauca, jo bija zināms, ka dronam degvielas bija 90 stundu lidojumam.
„Tā izmēri bija 3,5 x 5,5 metri un attiecīgi lielākā bīstamība bija tas, ka drons lidoja nekontrolēti un tas varēja radīt būtisku risku arī civilās aviācijas drošumam, kā arī brīdī, ja drons nekontrolēti nolaistos, lai gan tam bija jāplanē, tomēr drons arī planēšanas laikā varēja arī ietriekties kādā, pieņemsim, dzīvojamā mājā vai arī kādā citā nekustamajā īpašumā,” stāsta Vincevs.
Tāpēc par notikušo vēstīts sabiedrībai, kā arī cilvēkus aicināja ziņot, ja šādu dronu ierauga. Pēdējā informācija liecina, ka drons tuvojies Rīgas jūras līcim, tādēļ tiek pieļauts, ka drons varētu būt jūrā. Aktīvu drona meklēšanu pārtraucis arī tā īpašnieks – uzņēmums "UAV Factory", rakstiskā atbildē Latvijas Radio apliecina tā valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Konstantīns Popiks. Incidents tieši ietekmējis uzņēmuma darbību, jo uz laiku apturēta tam izsniegtā ilgtermiņa atļauja paaugstināta riska lidojumiem. Tātad uzņēmums nevar testēt un veikt lidojumus ar tam piederošajiem bezpilota gaisa kuģiem, skaidro aģentūrā. Uzņēmumā norāda, ka ar standarta produktu ražošanu un to daļu testēšanu, uzņēmuma darbība notiek kā līdz šim - strādā pie noslēgto līgumu saistību izpildes un klientiem neesot jāsatraucas par tiešu ietekmi uz viņu biznesu. Šobrīd Civilās aviācijas aģentūrā vērtē, kad un kādos apstākļos atļauju varētu atjaunot.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits no Jaunās konservatīvās partijas šonedēļ raidījumā „Krustpunktā” notikušo incidentu vērtē kā ļoti būtisku.
„Mums ļoti paveicās, ka bija šī COVID-19 krīze, nelidoja lidmašīnas, jo tādā karstā jūlija dienā normālos apstākļos, ja mums būtu jāierobežo gaisa telpa vairākas dienas, tas gan būtu radījis būtisku kaitējumu Latvijas ekonomikai,” teica ministrs.
Tas bijis pirmais šāda veida gadījums Latvijā, norādīja ministrs. Šobrīd Civilās aviācijas aģentūra uzsākusi pret uzņēmumu administratīvā pārkāpuma lietu, vērtējot tā atbildību. Notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu notikušā iemeslus un līdzīgas situācijas nepieļautu nākotnē.
„Izmeklēšanas gaitā ir jāiegūst šie secinājumi, lai tad saprastu, kas ir nākotnē jāmaina, iespējams, arī normatīvajā regulējumā, lai šādi gadījumi neatkārtotos, vai, ja atkārtotos, tad, kā rīkoties un kas palīdzētu šo situāciju risināt ātrāk un veiksmīgāk,” turpina aģentūras pārstāvis Vincevs.
Šobrīd notiek arī uzņēmuma iekšējā izmeklēšana. Uzņēmuma vadītājs Popiks skaidro, ka, lai neietekmētu izmeklēšanas gaitu, līdz tās noslēgumam nevar sniegt par to komentāru.
„Pirmais, ko mēs šobrīd esam konstatējuši, ka šis bija testa lidojums, kur tika testēts citādāks drons nekā konkrētajam īpašniekam iepriekš ir bijis drons. Attiecīgi, secinājums ir tāds, ka šim dronam konkrētajam testa lidojuma laikā nenostrādāja tam paredzētās drošības sistēmas. Un tas jau atkal liek secināt, ka, iespējams, nākotnē šādiem testa lidojumiem jābūt drošākiem, pie papildus kādiem drošības nosacījumiem,” ar pirmajiem Civilās aviācijas aģentūras secinājumiem dalās Vincevs.
Tāpat šāda lieluma droniem nākotnē varētu obligāti prasīt lietot speciālu iekārtu, kas raidītu tā atrašanās vietu.
„Neatkarīgi no tā, vai pazūd GPS signāls, kas šajā gadījumā arī notika, tad transpanders turpinātu raidīt informāciju, lai gaisa satiksmes vadības tornis redzētu, kur šis drons atrodas,” norāda Vincevs.
Ja šādi gadījumi atkārtojas, svarīgi, lai tie radītu iespējami mazākas sekas. To uzsver arī satiksmes ministrs Linkaits.
„Cik es zinu, ir ļoti daudz Latvijā dronu ražotāju, kas cer, ka šis bizness tikai plauks un attīstīsies. Arī mūsu interesēs nav kaut kādā veidā viņus ierobežot. Es ļoti ceru, ka Latvija būs dronu ražošanas lielvalsts, bet, lai tad tiktu ievēroti arī visi piesardzības pasākumi, kas ar to ir saistīti,” skaidro Linkaits.
Vai pazudušā drona īpašnieki mainīja kādus darbības principus, lai šādi gadījumi neatkārtotos? Konstantīns Popiks norāda, ka pēdējos 10 gados uzņēmums lidojis vairāk nekā 7000 iekšējo lidojumu stundu, demonstrējot izcilu drošību. Savukārt to, vai būs kas jāmaina vai jāuzlabo iekšējo procesu izmeklēšanā, rādīšot pabeigtās izmeklēšanas rezultāti. Kad gaidīt izmeklēšanas rezultātus Civilās aviācijas aģentūrā, esot grūti prognozēt. Pieredze rādot, ka izmeklēšanas aviācijas jomā ir samērā ilgas.
