Pats viņš šobrīd dzīvo ar ģimeni Dienvidkurzemes novadā, audzina trīs dēlus un vienlaikus veido kultūrtelpu Aizputē, atjaunojot seno "Linmeijera" ēku. Līdzās aktīvai darbībai paša biedrībā, viņš iesaistījies pasaulē jau zināmā kustībā "Impact Hub", kas darbojas vismaz 60 valstīs un veicina sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un līdzdalību.
Latvijas Radio: Kā veidojusies tava NVO pieredze?
Vilis Brūveris: Mana NVO pieredze sākās Liepājā. Pirmā organizācija, kurā es iesaistījos, bija Sarkanais Krusts. Laikam ejot, radās dažādās citi novirzieni. Biedrība "NEXT", kuru es pārstāvu šobrīd, ir viena no NVO izaugsmes inkubatora veidotājām kopā ar biedrību "Impact Hub". Mēs arī sākām savu darbu Liepājā.
Biedrība "NEXT" nonāca Aizputē, skaistā Kurzemes mazpilsētā, kur biedrība atvēra pirmo Aizputes Jauniešu māju. Tās ir aktivitātes, ar ko mēs sākām. Biedrībai nu jau ir 17 gadi. Tagad var redzēt lietas, kas ilgtermiņā palikušas no tām, ko biedrība sākotnēji ir darījusi, un tās, ko vēl vajadzētu izdarīt.
Jūs bijāt tādi kā celmlauži Latvijā?
Mūsdienās teiktu – influenceri. Biedrībai 2008. gadā izdevās kopā ar vietējo pašvaldību, Aizputes pilsētas domi izveidot sadarbības projektu un atvērt pirmo jauniešu māju. Ēka piederēja pašvaldībai, saturu veidoja biedrība. Tas bija unikāls modelis, jo katrs dara to, kas viņam vislabāk padodas. Ideja ir gājusi priekšu. Tagad mēs redzam, ka biedrība var daudz darīt, un ļoti labi, eksistē šie deleģējumu līgumi vai citi sadarbības modeļi. Joprojām tas ir pārāk maz novērtēts. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopā ar "Impact Hub" radās NVO izaugsmes inkubators, lai mēs stiprinātu un paskatītos, ko biedrības vēl var darīt bez ierastajiem projektiem un dot vietējai sabiedrībai, pašvaldībai un mums šobrīd Latvijā.
Jums ir mūsdienīgs skatījums uz NVO darbību. Kā paskatīties citādāk uz to, ko vēl var darīt, ņemot vērā esošos apstākļus un to, kā viss attīstās?
Zinām un saprotam, ka biedrībām ir daudz lielāka jauda darīt. NVO ir iespēja būs par pilnvērtīgiem partneriem un atrisināt ļoti daudzas lietas, kas ir vajadzīgas mūsu sabiedrībai, daudz efektīvāk nekā pašvaldības vai biznesa sektors. NVO attīstības inkubatora mērķis ir palīdzēt biedrībām saprast, kas ir tas nākamais līmenis, pakāpiens uz kura varētu uzkāpt un – kā tur tikt. Katras pakāpiens ir citādāks, jo tā ir unikāla, – vieni strādā ar starptautiskiem, lieliem projektiem, citi strādā ar maziem, vietējiem projektiem, bet ir skaidrs, ka visi grib tikt kaut kur augstāk, inkubators palīdz saprast, kā to izdarīt.
Kādi ir riski NVO, kas traucē attīstīties?
NVO sektoram joprojām ir zema pašapziņa.
Tas nav tik daudz saistīts ar naudas apjomu, bet drīzāk ar sajūtu – ka mēs varam, piedāvājam kaut ko unikālu un vajadzīgu. Tā ir tā pirmā lieta, kas jāceļ NVO sektorā. Jādod iespēja noticēt, ka NVO dara kaut ko svarīgu un nozīmīgu. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc tapa NVO izaugsmes inkubators, lai palīdzētu saprast, kā efektīvāk izmantot resursus un kā resursus iegūt – tajā skaitā finanses, strādāt ar dažādiem finanšu avotiem.
Arī NVO kontekstā daudz runā par to, ka izdzīvos tie, kuri sadarbosies, arī pandēmijas un kara kontekstā…
Nākotnē biedrībām būs milzīga nozīme un tagad jau ir. Tas ir skaidrs, ka šajā mirklī ir aizvien grūtāk publiskajam sektoram nodrošināt pakalpojumus. Kāds ir NVO potenciāls, palīdzēt nodrošināt pakalpojumus sabiedrībai – dažāda veida? Ja mēs skatāmies Latvijas lauku telpas kontekstā, kur iedzīvotāju skaits samazinās. Kas nelielos ciemos nodrošinās kultūras pakalpojumus, kad kultūras namu aizslēgs, kas nodrošinās izglītību, sociālos pakalpojumus? Ir skaidrs, ka nevarēs visu eksportēt no lielajiem centriem. Pašvaldības arī pašas saprot, ka nākotnē būs jāmeklē sadarbības partneri, nevalstiskais, privātais un biznesa sektors, ar ko kopā nodrošināt pakalpojumus. Tā ir lielā bilde Latvijā. Ir daudz specifisku jomu, kur NVO ir eksperti savā jomā, kuri nodrošina kvalitatīvus pakalpojumus.
NVO ir efektīvāki un lētāki, lētāk nekā valsts un pašvaldība. NVO ir entuziasms un ir vēlme risināt, kā izveidot pievilcīgu cenu. Tas ir arī ekonomisks pamats. Mums ir vajadzīgs NVO sektora pakalpojumi, lai mēs vispār kā sabiedrība varētu funkcionēt.
Kādam būtu jābūt valsts atbalstam?
Dialogs, kas jau notiek. Ir svarīgi skatīties ilgtermiņa partnerības virzienā, kad mēs runājam par funkciju deleģēšanu.
Šis ir solis, kur Latvijas sabiedrība ir vēl bailīga. Pašvaldību līmenī ir sajūta – kā tad mēs tā deleģēsim savu funkciju, mums taču pašiem jānodrošina. Nevalstiskais sektors var daudz efektīvāk aizsniegt mērķgrupu, un ir pārskatāmāk. Ir ļoti vienkārši mehānismi, kā var izkontrolēt, vai tas ir noticis. Deleģējuma saņēmējs cenšas izdarīt labāko, ko viņš var. Tas nav līgums mūža garumā, kā reizēm tas notiek ar pašvaldību darbiniekiem darba līguma gadījumā.
Kāds ir biedrības "NEXT" aktuālais projekts šobrīd?
Mēs veidojam video stāstus par Viedajiem ciemiem Latvijā. Latvijā ir aktīva vieta Eiropā, kur tiek popularizēta Viedo ciemu ideja. Tā ir Eiropas līmeņa iniciatīva, lai kopienas lauku telpā risinātu savas problēmas pašas. Latvijā ir 20 viedā ciema kopienas. Biedrība "NEXT" veido video stāstu par katru no viedajiem ciemiem. Rudenī tie būs redzami sociālajos tīklos un Latvijas Televīzijā.
Turpināsim darboties NVO izaugsmes inkubatorā, tas ir svarīgi gan pašiem, gan citiem. Mēs esam mēģinājuši apvienot NVO un biznesa pasauli, ņemam vērā abu labās prakses.
