Nākotnē bez robežām raugās Latvijas un Lietuvas pierobežas lauku jaunieši

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 8 mēnešiem.

Gan Latvijā, gan Lietuvā laukos šobrīd ir līdzīgas problēmas- jaunieši izbrauc uz ārzemēm un lielajām pilsētām, bet lauki kļūst tukšāki, tā secina abu valstu lauksaimniecības un izglītības speciālisti.

Gan Latvijā, gan Lietuvā laukos šobrīd ir līdzīgas problēmas- jaunieši izbrauc uz ārzemēm un lielajām pilsētām, bet lauki kļūst tukšāki, tā secina abu valstu lauksaimniecības un izglītības speciālisti. Tāpēc šobrīd lauksaimniecības organizācijas ar abu valstu lauksaimniecības augstskolām uzsākušas kopīgu projektu, lai lauku pierobežas jauniešus mācītu, kā veidot biznesa plānus, kādas idejas var realizēt arī nelielās saimniecībās un, iespējams, pat veidot kopīgu biznesu.
*
Par to, ka Latvijas lauki kļūst tukšāki pašvaldības ceļ trauksmi jau vairākus gadus, īpaši attālākajos reģionos un pierobežā, šī situācija ir vēl smagāka, atzīst paši lauku jaunieši.

Linards Balceris, studē lauksaimniecības akadēmijā zootehnoloģiju un ir viens no tiem pierobežā dzīvojošajiem jauniešiem, kas vēlas atgriezties laukos un attīstīt nelielo savu vecāku saimniecību, kas nodarbojas ar piena lopkopību.


Lai palīdzētu tādiem jauniešiem kā Linards Latvijas un Lietuvas pierobežā sākts projekts, kas varētu dot stimulu un kādu jaunu ideju lauku attīstībai, stāsta Lietuvas Aleksandra Stuļginska universitātes, biznesmenedžmenta katedras pasniedzējs Audrius Gorbjasas, stāstot, ka arī Lietuvā situācija laukos ir līdzīga kā pie mums.


"Lauki kļūst tukšāki, tā arī mums ir problēma un šis projekts ir viens no mēģinājumiem atgriezt jauniešus laukos, lai viņi tur sāktu savu biznesu un nedotos prom uz ārzemēm vai pilsētām. Šobrīd ir būtiski, lai mūsu jaunieši viens ar otru iepazīstas un sāk kopīgi meklēt tās idejas, ko laukos var realizēt, izrēķināt cik tas maksā, vai ir vērts ar to nodarboties un galarezultātā arī uzsākt kādu kopīgu biznesu."


Svarīgākais, lai lauku jaunieši gan Latvijā, gan Lietuvā paši sāk domāt, kā atdzīvināt savas dzimtās vietas un saprot, ka tas nav nereāli, jo arī atbalsts šādām idejām ir pieejams un jauniešiem jāzina, kur to meklēt un kā iegūt. Tā Silvija Baļčune kopā ar vīru un diviem bērniem sākuši saimniekot lauku mājā Naujenes pagastā un cer uz Latgales jauno zemnieku atbalsta programmu jo savu dzīvi nopietni plāno saistīt tieši ar laukiem.


Lai saimniekotu lauku jauniešiem jābūt drošībai un pārliecībai, ka lauki arī turpmāk varēs attīstīties, tāpēc kā saka Silvija cītīgi raudzīsies arī uz to kā veidosies jaunā valdība un cik tai svarīga būs uzņēmēju un zemnieku attīstība

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti