Turpmākajos gados Latvijā būtu nepieciešams izstrādāt jaunu Ārstniecības likumu, jo līdzšinējais daudzkārt papildināts un pārāk sarežģīts. Turpmākajos gados jānostiprina ģimenes ārsta un primārās veselības aprūpes joma. Nākamajam veselības ministram jābūt nozares profesionālim ar neilgu "ieskriešanās laiku", jābūt aktīvākam saziņā ar citām ministrijām dažādu problēmu risināšanā. Tā nākamā veselības ministra darba lauku iezīmēja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes loceklis Pēteris Apinis.
"Nākamajam ministram es, pirmkārt, vēlētu labu sadarbību ar citām ministrijām. Uzzināt, kur atrodas Labklājības ministrija, lai sakārtotu darba nespējas lapu jautājumu. Uzzināt, kur ir Aizsardzības ministrija, lai kopīgi sakārtotu civilo aizsardzību un rezerves, domājot par cilvēku veselību iespējamu apdraudējumu gadījumā. Lai atrastu arī izglītības ministru, domājot par bērnu veselību un kustīgumu, lai sports katru dienu būtu sasniedzams, lai vispār varētu nodrošināt obligāto militāro dienestu. Jo pretējā gadījumā, kāds mums obligātais dienests, ja 32% puišu mums ir ar lieko svaru un 30% ar mugurkaula problēmām," klāstīja Apinis.
Nozarē ir pamanīts, ka iespējamās koalīcijas veidotāji neraujas pieteikties veselības ministra amatam, jo problēmu daudz un nozare grūta.
Taču cilvēku bez pieredzes veselības nozarē nedrīkstētu virzīt šajā amatā, lai ministram nevajadzētu pārāk ilgu "ieskriešanās laiku", uzsvēra Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs.
Viņaprāt, nedrīkstētu krasi atmest ar roku līdz šim darītajam. Ir izskanējuši brīdinājumi par veselības aprūpes pakalpojumu groza mazināšanu straujas inflācijas apstākļos, kas ilgtermiņā draud ar lielu krīzi veselības aprūpes pakalpojumu jomā, brīdināja Šilovs.
"Kolēģi un medicīnas nozares speciālisti šobrīd jūt un saprot, ka veselības aprūpe nav prioritāte. Tuvākajos četros vai pat vairāk gados situācija nav pozitīva un nav ko gaidīt no politiķiem. Diemžēl šī situācija var novest līdz plānam B un C, kas nozīmē iespēju braukt prom. Gadījumā, ja tiešām samazinās veselības aprūpes pakalpojumu grozu, nāksies samazināt slodžu skaitu. Nebūs darba vai masveidā pāries darbā uz privāto sektoru. Ņemot vērā iedzīvotāju maksātspējas kritumu, tas nebūs nekāds ilgtermiņa risinājums," vērtēja Šilovs.
Vienlaikus risināms būs trūkstošo cilvēkresursu jautājums, kā darba tirgū piesaistīt vairāk medmāsu. Līdztekus nozare sagaida veiksmīgākus digitalizācijas risinājumus. Pirmie soļi ir jau pieņemtie lēmumi, ka veselības jomas iestādes nevis organizē digitālo rīku attīstību, bet nosaka ietvaru, kādā publiskās un privātās partnerības veidā piedāvāt savstarpēji savienojamus risinājumus, lai nenotiktu "eVeselība 2". Savs sakāmais ir arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājam Valdim Kerim, kurš ierasti atgādina par nozares ministra uzdevumu noturēt veselības nozarē strādājošo motivāciju.
"Nozares finansējuma tuvināšana vispirms abu pārējo Baltijas valstu līmenim virs 5% no iekšzemes kopprodukta, kas ir pilnībā īstenojams Latvijas valsts budžetā. Otrkārt, pienācīgas rūpes par nozares cilvēkresursiem, kas nozīmē darba samaksas paaugstinājumu atbilstoši valdības apsolījumam vēl 2017. gadā. Jo bez nozares darbiniekiem nedarbosies neviena tehnoloģija. Ja nebūs mediķu, nebūs, kas palīdz pacientiem," norādīja Keris.
Atbilstoši koalīcijas veidošanas sarunu vadītāja, "Jaunās Vienotības" līdera Krišjāņa Kariņa piedāvājumam atbildība par veselības nozari būtu jāuzņemas "Apvienotajam sarakstam". Latvijas Radio neoficiāli zināms, ka pašlaik konkrēta kandidāta uz veselības ministru vēl nav.
