Bet nekāda pārrāvuma armijas vadībā nebūšot, jo līdzšinējais komandieris Raimonds Graube amatu ieņems, līdz Saeima apstiprinās jauno komandieri. Tikmēr Graube pēc dienesta pamešanas sola turpināt būt sabiedriski aktīvs.
Nacionālie bruņotie spēki nesastāv no viena cilvēka. Tā savu lēmumu atstāt karavīra dienestu komentēja Graube, kurš Latvijas armiju vada pēdējos sešus gadus. Graube uzsver, ka šobrīd ir pabeigti vairāki nozīmīgi darbi, tāpēc ir īstais brīdis armijas vadībā nākt kādam citam.
“Valdībā tika apstiprināts 12 gadu attīstības plāns. Tas ir tāds ļoti nopietns, fundamentāls dokuments. Šinī rudenī septembrī mēs pabeidzām valsts operatīvās aizsardzības plānus visām vienībām, šis ir mūsu pats svarīgākais dokuments. Tas ir pabeigts. Nākamā gada budžets valdībā iesniegts, apstiprināts,” sacīja NBS komandieris.
“Respektīvi, ir kaut kādi zināmi lieli cikli beigušies, un tas ir īstais brīdis, lai kāds nākamais komandieris pārņemtu un turpinātu to visu darīt. Tur nekas nemainīsies. Tā ir jābūt sabiedrībai pārliecībai, ka ar viena uzvārda maiņu tur nekas nemainās,” uzsvēra Graube.
Kā vienu no aiziešanas iemesliem Graube min arī faktu, ka ir vecākais NATO komandieris. Graube nākamgad februārī sasniegs 60 gadu vecumu, kas ir likumā noteiktais maksimālais vecums karavīra dienesta pildīšanai.
Lai gan komandieri darbu var turpināt arī ilgāk, Graube šādu likuma atrunu nevēlas izmantot.
Komandieris savu aiziešanu jau ilgāku laiku ir apspriedis ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un aizsardzības ministru Raimondu Bergmani. Vējonis uzsver, ka ģenerālis lēmumu pieņēmis pats un Graubes aiziešana nekādi neietekmēs Latvijas spējas nākamgad uzņemt sabiedroto spēkus. Līdz ar Graubes aiziešanu Saeimā tiks apstiprināts nākamais komandieris.
“Tā kā uztraukties par to, ka kaut kāda nepārtrauktība netiks nodrošināta – nē. Latvijas ir un būs gatava uzņemt mūsu sabiedrotos. Tāda tukšuma sajūta, ka kādu brīdi būs kāda vieta brīva, viņa nav. Tas armijā nenotiek,” uzsvēra prezidents.
Bergmanis tikmēr atzīst, ka viņam kā aizsardzības ministram būtu gribējies, lai Graube dienestu turpina, tomēr komandiera lēmumu Bergmanis ciena.
Runājot par Graubes pēcteci, Bergmanis stāsta, ka par to tiks aktīvāk domāts nākamnedēļ. Visdrīzāk, nākamais komandieris būs kāds no augstākajiem virsniekiem.
“Loks jau nav ļoti plašs tādā ziņā, ka tomēr ir jābūt arī pakāpei. Līdz ar to tad arī skatīsimies, izvērtēsim un rosināsim, ieteiksim prezidentam, un prezidents tad šo kandidātu nosūta tālāk izvērtēšanai un akceptēšanai uz Saeimu,” sacīja ministrs.
Tāpat kā Bergmanis, arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs ''Vienotības'' deputāts Ainars Latkovskis augstu vērtē Graubes ieguldījumu Nacionālajos bruņotos spēkos.
Latkovskis arī uzskata, ka Graubem ir labas iespējas kļūt par starptautisku bruņoto spēku konsultantu. Pats Graube tikmēr sola būt aktīvs arī pēc dienesta pamešanas.
“Paejot nost no šī amata, tas nenozīmē, ka es nepalikšu aktīvs kādā sabiedriski patriotiskā dzīvē, kas, manuprāt, šobrīd mūsu valstī kopumā ir gandrīz vissvarīgākais faktors – pārliecība, vēlme savu valsti aizsargāt. Tur ir ļoti daudz, ko darīt,” norādīja Graube.
Pirmo reizi Raimonds Graube vadīja Nacionālos bruņotos spēkus no 1999. gada līdz 2003. gadam. Pēc tam Graube pārstāvēja Latvijas bruņotos spēkus NATO, savukārt 2010. gadā viņu atkal iecēla par armijas komandieri. Pirms diviem gadiem pēc Valsts prezidenta priekšlikuma Saeima Graubi apstiprināja amatā uz vēl vienu termiņu.
