Noslāņošanās bagātajos un nabagajos Latvijā vērojama ne tikai individuālā, bet arī pašvaldību līmenī. Reģionu ekonomiskās attīstības atšķirības Latvijā ir vienas no lielākajām Eiropā. Attiecīgi arī iedzīvotāju ienākumi atšķiras pat vairākas reizes starp Rīgas reģionā un, piemēram, Latgalē strādājošajiem.
Tādēļ Jura Pūces ("Attīstībai/Par!") vadītā ministrija izstrādājusi jaunas reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam. Dokumenta galvenais mērķis ir radīt priekšnosacījumus visu reģionu ekonomiskā potenciāla attīstībai un sociālekonomisko atšķirību mazināšanai.
Tā sasniegšanai valdība iecerējusi ieguldīt pašvaldībās vairāk nekā divus miljardus eiro – ne vien valsts un pašvaldību, bet arī Eiropas Savienības un privāto investoru līdzekļus.
"Mēs centīsimies panākt, lai uz Latvijas reģioniem dodas eksportējoši uzņēmumi un veic savas investīcijas tur. Lai viņi attīsta tur savas ražotnes. Lai to izdarītu, mums nepieciešams valstij un pašvaldībām kopā veikt investīcijas, kas atbalstītu šādu privātu investīciju ienākšanu – ceļu izbūve, elektrības pieslēgumu izbūve, ūdenssaimniecības pieslēgumu izbūve," stāstīja Pūce.
Taču Latvijas Pašvaldību savienība un Lielo pilsētu asociācija atturas atbalstīt šīs pamatnostādnes. Vietvaras nobažījušās, ka solītie divi miljardi, visticamāk, paliks tikai uz papīra.
"Mēs, pirmkārt neesam saskaņojuši šo dokumentu tādēļ, ka paralēli notiek darbs ar Nacionālo attīstības plānu, bet Nacionālais attīstības plāns diemžēl savos virsmērķos neparedz kā virsmērķi reģionālo attīstību. Mēs nesaskatām iespēju, ka šis lielais paredzētais finansējums... ka būs šīs finansējums," norādīja pašvaldību savienības padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa.
Pašvaldības ir aizdomīgas arī par to, ka reģionu attīstību valdība mēģinās panākt uz Rīgas rēķina, kas jau tagad zaudējot savas pozīcijas starptautiskajā konkurencē ar Viļņu un Tallinu.
