Bērnu slimnīcā valsts galvotā aizdevuma apjoms infrastruktūras uzlabošanai kopumā ir 18 miljoni latu. Tas jāatmaksā līdz 2040.gadam. Bērnu slimnīcas vadītāja Anda Čakša skaidro, ka katru gadu kopā ar procentiem jāpārskaita 700 tūkstoši latu, taču ir arī vēl citas finanšu saistības - Eiropas fonda projektā, tāpēc kopā ik gadu jāšķiras aptuveni no viena miljona.
„Mums visu laiku tas viens miljons(..)mēs jūtam, ka mums to vajadzētu, bet šobrīd ļoti racionalizējot daudzas lietas, sakārtojot procesus, mēs, protams, mēģinām kaut kādā veidā šo naudu savākt. Bet, tas lielā mērā ir uz cilvēkresursu rēķina, mēs velkam paši no sevis ārā maksimāli, tas nav iespējams ilgā laika posmā”.
Čakša uzsver, ka jādzīvo tā, ka taupība visa pamatā. Turklāt Bērnu slimnīca arī nespētu nopelnīt naudu kredīta nomaksai, sniedzot maksas pakalpojumus. Tie veido vien trīsarpus procentus no visiem slimnīcā sniegtajiem pakalpojumiem. Tāpēc Bērnu slimnīca cer uz pielikumu tā sauktajā tarifā jeb summā, ko valsts samaksā slimnīcai par medicīnas pakalpojumiem.
„Šobrīd, ja šī summa netiek kaut kādā veidā pielikta tarifam, protams, mums ir jādomā, kādā veidā šo summu pašiem sagādāt vai savu budžetu sabalansēt.”.
Piesakot jaunās politikas iniciatīvas, Veselības ministrija prasīja nākamajam gadam vairāk nekā septiņus miljonus latu, lai tarifā atgrieztu krīzes laikā zaudēto attīstības sadaļu. Tad no šīs naudas slimnīcas varētu maksāt arī valsts galvotos aizdevumus un citas saistības. Tomēr, kā saka veselības ministre Ingrīda Circene no Vienotības - nākamajam gadam budžeta projektā izdevās iezīmēt tikai vienu miljonu latu:
„Nu katrā gadījumā nepietiekami, es varētu teikt - varbūt kāda ceturtā daļa no tā, kuru mēs būtu gribējuši. Bet ir otrs moments, kas nāk pakalpojumu sniedzējiem, galvenokārt slimnīcām, par labu - šajā gadījumā ir ielikta klāt papildu nauda minimālās algas celšanai, ir ielikta klāt nakts stundu, svētku stundu apmaksai, līdz ar to viņiem nav no pārējās tarifa daļas jāmeklē, kas ir visu laiku bijis”.
Tiesa, aiznākamgad plānoti jau 5,4 miljoni tā sauktajai attīstības naudai, no kuras var arī nomaksāt valsts galvotos kredītus.
Smagākajā situācijā valsts galvotais kredīts iedzina Ludzas slimnīcu. Jauna korpusa būvdarbiem tika ņemti četri miljoni latu. Taču, kad slimnīcu uzbūvēja, Veselības ministrija to izsvītroja no neatliekamās palīdzības sniedzēju saraksta un atvēlēja vien aprūpes slimnīcas lomu. Tagad tā sniedz pārsvarā ambulatoros un aprūpes pakalpojumus. Slimnīcai nomaksāt kredītu tagad palīdz valsts. Stāsta slimnīcas vadītājs Juris Atstupens:
"Solidāri mēs 30 tūkstošus gadā maksājam, tā ir apmēram sestā daļa, no tā cik tagad būtu kredīta maksājumi kopā ar procentiem. Pārējo Valsts kase maksā - tā pēc līguma, Finanšu ministrija garantēja kredīta atdošanu".
Veselības ministrijas dati liecina, ka valsts gadā maksā 160 tūkstošus latus Ludzas slimnīcas kredīta nomaksai. Tā ir vienīgā slimnīca, kurai valsts finansējumu novirza tieši kredītam, skaidro ministrijā.
Taču arī citām slimnīcām ir grūtības kredītus nomaksāt. Piemēram, Kuldīgas slimnīca valsts galvoto kredītu ņēma pirms desmit gadiem. Kopējā summa - 1,8 miljoni latu, vēl jāatmaksā 300 tūkstoši. Par pēdējiem diviem gadiem slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis stāsta:
„Nav bijis nekāds atbalsts no valsts kredīta atmaksā, tieši otrādi, no Valsts kases esam saņēmuši draudu vēstules un soda procentus, kurus bijām spiesti nomaksāt, saprotot, ka te notiks diezgan nopietna izrēķināšanās ar Kuldīgas slimnīcu. Mums aizsardzības nekādas nav, mēs vienkārši nomaksājām, iekavējām maksājumus citu kaut kur”.
Krīzes laikā slimnīcām kredītu atmaksāt palīdzēja valsts. Eglītis uzsver, ka vienīgais atbalsts šobrīd Kuldīgas slimnīcai nāk no pašvaldības. No valsts puses Kuldīgas slimnīca sagaidot, ka tā norēķināsies vismaz par slimnīcas sniegtajiem neatliekamās palīdzības pakalpojumiem. Tad arī kredītu atmaksāt būšot vieglāk.
