Aktuāli

Radošo personu likums - 2018.gada budžeta "karstais kartupelis"

Aktuāli

Veselības nozares budžets: joprojām neskaidri jautājumi

Iekšlietu prioritāte nākamgad - žogi uz robežām

Nākamgad par 3,7 miljoniem eiro sāks būvēt žogu uz robežas ar Baltkrieviju

Iekšlietu ministrijas nākamā gada galvenā prioritāte – valsts austrumu robežas stiprināšana. 2018. gadā šim mērķim atvēlēs 3,7 miljonus eiro un plānots, ka jāpabeidz žoga izbūve uz robežas ar Krieviju, bet uz robežas ar Baltkrieviju žogs jāsāk būvēt. Kopā žogs uz Latvijas-Baltkrievijas robežas izmaksās vairāk nekā 10,5 miljonus eiro.

173 kilometri - tik gara robeža stiepjas gar Latviju un kaimiņvalsti Baltkrieviju.

  Uz šīs dabā iezīmētās robežas, kā Silenē izrāda Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks Oļegs Jemašovs, jau tuvāko gadu laikā taps žogs, kas būs identisks tam, kāds uzbūvēts uz robežas ar Krieviju:

 

''Žogs būs divu metru augstumā, tā augšējā daļā būs dzeloņstieples. Tas nebūs monolīts žogs, bet ar zināmiem pārtraukumiem uz robežas. Tas attiecas uz dabiskajiem šķēršļiem - ezeriem, purviem, upēm.

Žoga garums būs aptuveni 120 kilometri no 172,9 kilometriem Latvijas-Baltkrievijas robežas.''

Latvijas-Baltkrievijas robežas stiprināšanas darbu izmaksas būs viens no nākamā gada valsts budžeta finansējuma mērķiem, un jau nākamgad arī sāksies reāla žoga ierīkošana dabā.

Darbu apjoms ir liels, norāda Oļegs Jemašovs:

''Meža ciršana, līdzināšana, reljefa izveidošana mūsu infrastruktūrai, meliorācijas darbi, grāvju tīrīšana. Tas ir viss spektrs, kāds iespējams pie jebkādas izbūves. Tad laipu, tiltu, taku uzbūve. Žoga izmaksas ir aptuveni 10 miljoni 600 tūkstoši eiro visa projekta garumā. Šajā gadā līdz decembrim jāizstrādā projekts, nākamajā - 2018. - gadā uz rudens pusi sāksies būvniecības darbi - platformas izveidošana tehnikas un citiem līdzekļiem. 2019. un 2020. gadā notiks aktīvā žoga būvniecība un iekārtošana.''

Šobrīd reālu šķēršļu dabā, kas mehāniski varētu apturēt robežpārkāpējus uz robežas ar Baltkrieviju, nav, taču, kā apliecina robežsargi, robežjosla tiek kopta un uzraudzīta.
 

''Pašlaik mēs iekopjam un uzturam robežjoslu sešu metru platumā, veicam aršanu un frēzēšanu, tāpat uzturam pēdu joslu, mūsu infrastruktūru: takas, kur pārvietojas mūsu robežsargi kājām vai ar tehniskajiem līdzekļiem - kvadricikliem vai sniega motocikliem. Uz valsts robežas ir izbūvēti astoņi novērošanas torņi 32 metru augstumā, veicam gan dienas, gan nakts novērošanu,'' stāsta Jemašovs.

Šī robeža - tāpat kā robeža ar Krieviju - ir tā, kuru mēģina izmantot nelegālie robežpārkāpēji imigranti un arī kontrabandisti.

Šī robeža bija un arī ir šiem pārkāpējiem vilinoša, atzīst Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieks Aigars Zvaigzne:

''Ja runājam par nelegālo imigrāciju, tad pēdējā laikā tendences liecina, ka tie ir afgāņi un irākieši. Pēdējais gadījums šomēnes uz robežas bija, kad baltkrievu pusē viņu robežsargi aizturēja 10 vjetnamiešus. Līdz ar to kustība notiek.''

Šī gada laikā Latvijas pusē uz Baltkrievijas robežas aizturēti 14 nelikumīgie robežpārkāpēji, pēdējo piecu gadu laikā kopumā tie ir teju 300.

Ja imigrantu skaits rūk, tad kontrabanda uz Baltkrievijas robežas, kā apliecina Oļegs Jemašovs, aug. Par to liecina atklāto gadījumu skaits un apjoms.

 

 

 

 


 

"114 gadījumi jau šogad deviņu mēnešu garumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, aizturēts cigarešu jomā, tas ir pieaugums vairāk nekā divas reizes. Vairāk nekā 25 miljoni cigarešu šogad izņemtas uz mūsu robežas,'' stāsta Jemašovs.       

Tas ir par 130 procentiem vairāk nekā visa pērnā gada griezumā. Lai arī pārsvarā kontrabanda no Baltkrievijas ienāk caur robežkontroles punktiem ar vilcieniem un mašīnām, tomēr piektā daļa kontrabandas preču tiek aizturēta tieši robežas zaļajā zonā, tāpēc žoga izbūve šo rūpalu, tāpat kā imigrāciju, mazinās, saka Aigars Zvaigzne:

''Pārvietošanās un viņu pasākuma izpildes ātrums ir būtiski atkarīgs no tā, vai viņus noķers vai ne. Ja priekšā ir kāds šķērslis, piemēram, žogs pie robežas un tālāk vēl kādi šķēršļi, tas viņus ietekmēs un nobīdīs uz citām vietām, kur šo šķēršļu nav. Tas nozīmē, ka mēs varēsim likt akcentu tieši tur, tie varētu būt purvi un citas viņiem grūti pārvaramas vietas. Bet jebkurā gadījumā mēs mēģināsim to visu mazināt.''

Oļegs Jemašovs
Protams, šis žogs nebūs mūris, kuram nevar pārkāpt vai kuru nevar salauzt, tomēr tas būs reāls mehānisks šķērslis, kas novērsīs vai apgrūtinās nelikumīgos robežpārkāpējus un kontrabandistus, īpaši, ja tas tiks pilnveidots, uzsver Latgales robežsargi.

''Ja ar laiku šis žogs tiks pilnveidots, uzstādot zināmas klātbūtnes uztveršanas ierīces, sensorus, kas ļaus mums identificēt noteiktu posmu, tad tā jau ir nākotne,'' spriež Oļegs Jemašovs.

Aptuveni 120 kilometru garo žogu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas plānots pilnībā uzstādīt 2020. gadā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti