Pašreizējā skolotāju algu aprēķinā katrs skolēns ir no svara. Jo skolēnu vairāk un klases lielākas, jo biezāks skolas kopējais maciņš un lielākas arī tās pedagogu algas. Tādā veidā bija iecerēts sakārtot sadrumstaloto skolu tīklu – finansiāli stiprinot konkurētspējīgākās skolas, bet slēdzot vai apvienojot tās, kurās skolēnu un darba slodžu ir pavisam maz. Taču pašvaldību attieksme šajā jautājumā bijusi visnotaļ atturīga.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) norādīja: "Tīri cilvēcīgi skaidrs, ka vietējai varai ir grūti pieņemt šādus lēmumus. Šobrīd pašvaldību skaits ir krietni mazāks, tās ir krietni lielākas."
Algu kāpināšanai Izglītības ministrija piedāvāja vairākus pārmaiņu scenārijus, no kuriem šonedēļ valdībā atbalstītais nosaukts – "Skolēns pašvaldībā".
Tas paredz mērķdotācijas plānotajām algām piešķirt pašvaldībām, protams, ņemot vērā arī tajās esošo skolēnu skaitu, – ar domu, ka pašvaldības ar algu fondu tālāk rīkosies pašas. Galvenais mērķis – likt vietvarām saprast, ka par mazām slodzēm daudz samaksāt nevar. Tātad motivēt pārskatīt skolu tīklu, lai augtu gan slodzes, gan samaksas.
"Tajā brīdī, kad nauda seko pašvaldībai pēc tajā faktiski esošo skolēnu skaita, mēs kaut kādā mērā arī tādu nelielu konkurenci iedarbinām starp pašvaldībām. Tajā brīdī viņi apzinās, ja vēlas noturēt labu izglītības iestāžu tīklu, motivētus pedagogus, viņiem celt pēc iespējas lielāku atalgojumu, tad arī tā kvalitāte ir atbilstoša jāpiedāvā," sacīja Muižniece.
Skaidrs ir, ka bez skolu optimizācijas algas nepieaugs, piekrīt ekonomģeogrāfs un skolu tīkla pētnieks Jānis Turlajs. Pēc viņa aplēsēm divās trešdaļās Latvijas skolu esot pārāk maz skolēnu, lai varētu strādāt kārtīgu slodzi un nopelnīt pienācīgu atlīdzību. Nepieņemot stingrākus pasākumus, labāk nebūšot.
"Politiķiem nav dūšas joprojām tai problēmai pieķerties pēc būtības. Tas ir tāds daļēji no Izglītības ministrijas puses izmisuma solis – mēģināt vismaz kaut kā motivēt to skolu tīkla sakārtošanu. Jo mēs zinām, ka pašvaldības ir skolu dibinātājas un tikai pašvaldības var aizvērt vai optimizēt skolu tīklu," viņš teica.
Bet kādi būs lēmumi un vai pēc administratīvi teritoriālās reformas uz mazo skolu slēgšanas rēķina algas varēs celt lielajām skolām?
Pašvaldības atbild izvairīgi. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure norādīja: "Ieguvums no mazo skolu slēgšanas nebūs pietiekams, lai turpmāk pedagogiem paaugstinātu atalgojumu. Un pašvaldību deputāti šobrīd būs izvēles priekšā. Es negribētu pašlaik prognozēt, kādi būs pašvaldību deputātu lēmumi."
Labā ziņa, ka neatkarīgi no vietvaru lēmumiem no nākamā gada rudens minimālā darba samaksa par likmi pedagogiem augs līdz 900 eiro mēnesī.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada novembra speciāli veidota darba grupa strādāja pie jaunā pedagogu algu finansēšanas modeļa, kuru plānots ieviest 2022. gada 1. septembrī. IZM piedāvā līdzšinējo "Nauda seko skolēnam" aizstāt ar modeli "Skolēns pašvaldībā", kur mērķdotācijas apjoms vietvaras skolām mērāms pēc faktiskā skolēnu skaita pašvaldībā un naudas sadale ir pašas pašvaldības rokās.
Pret to gan iebilda vairāki sociālie partneri. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedriba (LIZDA) nemierā, ka apmaksātajās darba stundās iekļauts ļoti neliels laiks ārpusstundu darbam, kas tomēr aizņem lielu daļu no pedagoga ikdienas. Tāpat arodbiedrība nav apmierināta arī par to, ka modelis vērsts vien uz vispārējās izglītības skolotājiem, taču par pirmsskolas, speciālās izglītības un interešu izglītības pedagogiem nav domāts.
Tikmēr Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā uzskata, ka galvenā problēma ir tā, ka nav redzami aprēķini, pēc kuriem modelis veidots.
Tomēr novembra sākumā valdību veidojošo partiju politiķi pauda atbalstu skolotāju atalgojuma modeļa maiņai.
